Zelta cenas sasniedz rekordaugstu līmeni, pieaugot nenoteiktībai ASV

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, Eiropā pēcpusdienā pārsniedzot 3850 USD par unci, kas ir par vairāk nekā 1% vairāk nekā dienā.

Dārgmetālu cenas pieauga visā tirgū, ko veicināja vājais dolārs un lielā nenoteiktība saistībā ar ASV federālās valdības finansējumu.

Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps un Republikāņu partija tiekas ar demokrātiem, lai apspriestu īstermiņa izdevumu likumprojektu, lai izvairītos no valdības slēgšanas otrdien. Lai pieņemtu likumprojektu, republikāņiem ir nepieciešamas vismaz septiņas demokrātu balsis.

Nenoteiktība ir augsta, kas vēsturiski liek investoriem plūst uz tā sauktajiem drošajiem aktīviem, piemēram, zeltu. Dārgmetāls ir stabilāka iespēja nemierīgos laikos, kad citas aktīvu klases ir daudz svārstīgākas.

Līdz šim šogad zelts ir parādījis sevi kā investoru iecienītāko cenu pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un tirdzniecības nenoteiktības apstākļos. Kopš janvāra dārgmetāla cena ir pieaugusi par vairāk nekā 45%, pieaugot no 2669 USD par unci.

Arī citi faktori atbalsta zelta cenas, tostarp cerības uz turpmāku Federālo rezervju sistēmas (FED) likmju samazināšanu. 17. septembrī FED pazemināja galvenās aizdevumu likmes mērķa diapazonu līdz 4% – 4,25%, un amatpersonas norādīja, ka šogad varētu būt vēl divi likmju samazinājumi.

Zemākas likmes parasti vājina ASV dolāru, kurā zelts ir denominēts, palielinot metāla pievilcību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad citi procentus nesoši aktīvi, piemēram, obligācijas un krājkonti, piedāvā zemāku ienesīgumu pēc likmju samazināšanas.

“Zelta cenas turpina sasniegt jaunus rekordus, un cerības uz turpmāku FED likmju samazināšanu ir labvēlīgas, ņemot vērā, ka dārgmetāls nesniedz ienākumus,” sacīja Russ Moulds, AJ Bell investīciju direktors.

“Tagad virs 3800 ASV dolāriem zelta cenu ir veicinājuši arī centrālo banku pirkumi vairāku gadu laikā, vājāks pieprasījums pēc tradicionāliem drošiem patvērumiem, piemēram, ASV valdības obligācijām, ko izraisa bažas par ASV budžeta deficītu un tirdzniecības politiku, dolāra vājums un ģeopolitiskā spriedze, tostarp konflikti Tuvajos Austrumos un Ukrainā,” piebilda Moulds.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru