Gadu desmitiem Vācija savas drošības politikas jomā paļāvās uz Ameriku. Taču šī ēra ir beigusies, saka ASV eksperts Jozefs Bramls, un brīdina par sekām.
Maijā federālais kanclers Frīdrihs Mercs (CDU) paziņoja, ka Bundesvēram jākļūst par “spēcīgāko konvencionālo bruņoto spēku Eiropā”. Tas valdībai rada divkāršu izaicinājumu: mazināt personāla trūkumu – daļēji ar jauna militārā dienesta palīdzību – un vienlaikus ātri aprīkot karaspēku ar modernu aprīkojumu.
Saskaņā ar Politico sniegto informāciju Vācijas valdība strādā pie visaptveroša bruņojuma un iepirkumu plāna, kura vērtība ir līdz pat 83 miljardiem eiro. Lielākā daļa pasūtījumu ir paredzēti Eiropas ražotājiem; tikai aptuveni astoņi procenti tiks iegādāti ASV. Kopumā Vācijas valdība plāno 154 lielus aizsardzības iepirkumus laikā no 2025. gada septembra līdz 2026. gada decembrim, ziņoja tiešsaistes ziņu dienests.
Eiropas atkarība no amerikāņu aizsardzības aprīkojuma pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Saskaņā ar Stokholmā bāzētā miera pētniecības institūta Sipri datiem, ieroču imports no ASV uz Eiropu, tostarp Ukrainu, laikā no 2020. līdz 2024. gadam ir vairāk nekā trīskāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem pieciem gadiem.
Pirmo reizi divu desmitgažu laikā lielākā daļa ASV ieroču eksporta nonāca Eiropā: šī daļa pieauga no 13 procentiem (2015.–2019. gads) līdz 35 procentiem (2020.–2024. gads). Kopumā šajā periodā Eiropas NATO valstis divkāršoja ieroču importu, un divas trešdaļas no tā nāca no Amerikas Savienotajām Valstīm.
Vācijā bija vērojams īpaši straujš pieaugums: ieroču imports pieauga par 334 procentiem, no kuriem aptuveni 70 procenti nāca no ASV.
Arī ASV turpināja paplašināt savu vadošo lomu pasaulē. Tās eksports palielinājās par 21 procentu starp diviem piecu gadu periodiem, un tās daļa pasaules ieroču tirdzniecībā pieauga no 35 līdz 43 procentiem.
Tagad Berlīne vēlas izvēlēties jaunu kursu saskaņā ar devīzi “Pērciet eiropeiskus preces”.
Pēc ASV eksperta un autora Dr. Jozefa Bramla domām, šis solis nav jāuztver kā kļūda, kas saistīta ar cēloņu un seku sajaukšanu.
Pēc Bramla teiktā, šī “cieņa” tika izrādīta, iegādājoties amerikāņu ieročus, kas padarīja Vāciju un citas Eiropas valstis atkarīgas no ASV sistēmām.
Tās ietver aizsardzības sistēmu “Patriot”, no kurām Vācijai pašlaik joprojām ir sešas. Sistēma tiek uzskatīta par vienu no modernākajām un jaudīgākajām pretgaisa aizsardzības sistēmām pasaulē. Saskaņā ar The Atlantic, ASV valdība ir uz laiku apturējusi šo sistēmu eksportu, jo Pentagons uzskata, ka tās ir nepietiekamas, un vēlas tās rezervēt galvenokārt savām vajadzībām.
Tomēr dažām ieroču sistēmām joprojām nav Eiropas risinājuma. Piemēram, tas attiecas uz F-35 iznīcinātāju.
Kristofs Gomars, bijušais Francijas militārās izlūkošanas vadītājs un pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts no Eiropas Tautas partijas, šogad izvirzīja teoriju par tā saukto “iznīcināšanas slēdzi”, kurā ASV lidmašīnās uzstāda bloķēšanas sistēmu, ko varētu aktivizēt, ja lidojuma plānu neapstiprina Pentagons.
Tomēr “iznīcināšanas slēdža” esamību nevarēja apstiprināt, jo “nav iespējams vienkārši attālināti izslēgt F-35”, Vācijas sabiedriskā raidorganizācijas ARD vadošajā ziņu programmā Tagesschau sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
Tādējādi Vācijas valdība saglabā savu pasūtījumu reaktīvajām lidmašīnām. “Tomēr F-35 ir piektās paaudzes iznīcinātājs, kas Eiropā vēl neeksistē. Pateicoties tā maskēšanās tehnoloģijai, to ir gandrīz neiespējami atpazīt. Ja bruņotie spēki mums izvirzīs šādas prasības, mēs varam pirkt tikai no ASV,” kāds pārstāvis teica.
Federālā Bundesvēra aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un dienesta atbalsta biroja (BAAINBw) pārstāve Euronews pastāstīja: “Suverenitāte nozīmē arī to, ka jūs varat sevi aizsargāt”
Pīters Vezemans, Stokholmas Miera pētniecības institūta SIPRI pētnieks un pētījuma par jaunākajiem datiem par Eiropas ieroču importu no ASV līdzautors, tomēr uzsver, ka Eiropa jau veic pretpasākumus: “NATO valstis Eiropā ir spērušas soļus, lai samazinātu savu atkarību no importa un stiprinātu savu ieroču rūpniecību. Taču transatlantiskajām attiecībām aizsardzības biznesā ir dziļas saknes.”
Tramps savu otro prezidentūras termiņu sāka ar solījumu “Amerika pirmajā vietā”. Šī politisko pasākumu virkne ir vērsta uz to, lai pieņemtu ārpolitikas un iekšpolitikas lēmumus, kas ASV intereses izvirza augstāk par visu pārējo valstu interesēm.
Vēl februārī Tramps aicināja NATO partnerus palielināt aizsardzības izdevumus līdz pieciem procentiem un iegādāties ASV ieročus. Savā budžetā, tā sauktajā “One Big Beautiful Bill” (OBBB), Tramps ir paredzējis aptuveni 150 miljardus ASV dolāru obligātajam finansējumam ASV Aizsardzības departamentam kā daļu no savas programmas “Miers caur spēku”.
Pēc Bramla teiktā, ASV var paļauties uz savu aizsardzības rūpniecību, īpaši attiecībā uz rezerves daļām vai programmatūru atsevišķām sistēmām. “Suverenitāte nozīmē arī to, ka jūs varat sevi aizsargāt,” Euronews sacīja ASV eksperts Bramls. Ja tas tā nebūs, Bramls uzskata, ka mēs padarām sevi neaizsargātus pret šantāžu.
Saskaņā ar Vācijas Ekonomikas institūta (IW) pētījumu, ASV uzņēmumi laikā no 2015. līdz 2021. gadam reģistrēja gandrīz 18 000 patentu, savukārt visas 27 ES valstis kopā reģistrēja mazāk nekā 12 000 patentu. Ar aptuveni 4300 patentu pieteikumiem Vācija ieņem otro vietu ES pēc Francijas, taču kopumā ir ļoti atkarīga no ASV uzņēmumiem.