Vīrs atnāca mājās no darba un atklāja, ka trīs bērni spēlējas mājas pagalmā – un vēl joprojām pidžamās! Viņi spēlējās netīrumos ar tukšajām ēdiena kastītēm, un visur apkārt mētājās atkritumi. Sievas automašīnas durvis, tāpat kā mājas ārdurvis bija atvērtas.
Suns nekur nebija redzams. Priekšnamā bija vēl lielāks haoss: lampa izslēgta, un pie vienas no sienām gulēja samestas segas. Viesistabā uz pilnu klapi gāja televizors, un istaba bija pilna ar rotaļlietām un apģērbu.
Izlietne bija pilna ar netīriem šķīvjiem un traukiem, brokastu atliekas atradās uz galda, ledusskapja durvis atvērtas vaļā, suņbarība mētājas uz grīdu, zem galda bija sasists stikls, un pie durvīm bija neliela smilšu kaudze.
Vīrs steidzās augšā pa kāpnēm, kāpojiet pāri rotaļlietām un apģērbu kaudzēm, meklējot savu sievu. Viņš baidījās, ka viņa ir saslimusi vai arī, ka ir noticis kaut kas slikts. Viņš uz grīdas ieraudzīja ūdeni, kas tecēja no vannasistabas durvīm.
Kad viņš ieskatījās vannasistabā, tad ieraudzīja nekārtību: slapji dvieļi, ziepes un putas, un daudz rotaļlietas, kas izmētātas uz grīdu. Tualetes papīrs metriem vien gulēja kaudzē, bet zobupasta bija izsmērēta pa sienām un spoguli. Viņš steidzās uz guļamistabu.
Tur viņš atklāja, ka viņa sieva gulēja gultā. Viņa bija pidžamā un lasīja grāmatu.
Viņa paskatījās uz vīru un pasmaidīja. Pēc tam viņa pajautāja, kā pagāja viņa diena. Viņš izskatījās apjucis un pajautāja: “Kas šeit notika?”
Viņa atkal pasmaidīja un atbildēja: “Tu katru dienu pēc darba man jautā, ko es šodien esmu darījusi?” “Jā?” – teica vīrs aizdomīgi. Sieva atbildēja: “Tad nu šodien es nedarīju neko!”