Es iemācījos dzīvot ar sievieti. Tas nav tā, kā raksta romānos. Es, piemēram, nezināju, ka gari mati sievietei – tas ir ne tikai rets skaistums, kas nokarājas līdz viņas viduklim, viņas sievišķība un šarms. Bet arī rūpīgums pirmām kārtām no manas puses. Jo tad, kad viņa guļ man blakus, man obligāti ir jāatceras par to, ka no sākuma ir jānoņem viņas mati no spilvena, un tikai tad jāapguļās tuvāk viņai. Tas ar laiku kļūst par ieradumu.
Es nezināju, ka tad, ja viņai ir slikts garastāvoklis, vajag nekavējoties viņu apskaut, noskaidrot, kas par lietu, un pēc tam nomierināt. Man ar to ir pavisam savādāk. Kad man ir slikti ap sirdi, man nepatīk, ja mani par to izjautā, lien manā dvēselē – tādi brīži man vienmēr ir jāpārdzīvo vienatnē.
LASI VĒL: 5 kļūdas, kuras attiecību sākumā pieļauj sievietes
Es nezināju, ka, ja viņa nekad nelūdz manu palīdzību, tad vienmēr gaida, kad es pats to viņai piedāvāšu. “Neaiztiec, es pats uztaisīšu!” “Es taču pati varu…” Nē, nevar! Precīzāk, gaida, kad es pastāvēšu uz sava. Viņai vajag sajusties kā sievietei, bet zirgs varu būt arī es. Starp citu! Ja neļausi viņai cilāt neko smagāku par rožu pušķi, tad drīz vien pamanīsi, ka sliktais noskaņojums viņai parādās arvien retāk, bet smaids sejā – katru dienu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu