Saskaņā ar ziņojumu Vācijas Ekonomikas ministrija brīdinājusi Deutsche Energy termināli nepieņemt nekādus Krievijas LNG sūtījumus.
Bija paredzēts, ka krava nonāks Deutsche Energy Terminal Brunsbiteles objektā, taču tagad uzņēmumam teikts, ka sūtījumus nepieņems līdz turpmākam paziņojumam. Vācija atklājusi, ka šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu sabiedrības intereses, īpaši turpinoties Krievijas un Ukrainas konfliktam.
Neskatoties uz to, ka Vācija pirms konflikta sākšanās bija lielākā Krievijas gāzes importētāja Eiropā, īpaši pa cauruļvadiem, valsts ir veikusi pasākumus, lai samazinātu savu atkarību no Krievijas. Tas galvenokārt notiek, izveidojot LNG termināļus, kas ļautu gāzes pārvadājumiem sasniegt Vāciju pa jūru. Pēc ministrijas domām, pūliņi būtu veltīgi, ja ostas joprojām spētu pieņemt Krievijas gāzes sūtījumus.
Neraugoties uz sankcijām pret Krieviju saistībā ar situāciju Ukrainā, ES ir turpinājusi importēt Krievijas SDG. Saskaņā ar Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra datiem aptuveni 20% no ES kopējās dabasgāzes šā gada pirmajā pusē bija no Krievijas. Tas ir par 4% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Liels daudzums gāzes tiek atmazgāts caur trešām valstīm, piemēram, Turciju un Azerbaidžānu. Tas ir galvenokārt tāpēc, ka nozīmīgas kritiskās gāzes infrastruktūras daļas tādās valstīs kā Azerbaidžāna pieder Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, tostarp Lukoil, kam jau draud ASV sankcijas.
Lai gan Apvienotā Karaliste jau ir aizliegusi Krievijas SDG, citas Eiropas valstis, piemēram, Spānija, Francija un Beļģija, turpina to importēt, galvenokārt ilgtermiņa līgumu dēļ, kurus ir grūti lauzt. Arī Vācija ir pārtraukusi tiešu SDG importu no Krievijas, lai gan joprojām saņem Krievijas SDG netieši caur Franciju.
ES jau ir saskārusies ar smagu kritiku par Krievijas sankciju vājo īstenošanu, neskatoties uz to, ka nesen tika ieviesta 14. pasākumu pakete pret Krievijas naftu, kas tika īstenota 2024. gada jūnijā.
Vairāki Krievijas uzņēmumi un privātpersonas apiet šīs sankcijas, galvenokārt izmantojot trešās puses, piemēram, Turciju, Kazahstānu, AAE un Kirgizstānu, lai izveidotu čaulas uzņēmumus, ar kuru starpniecību tiek veikti darījumi.