Eiropas aizsardzības krājumi strauji pieaug pēc Donalda Trampa 2024. gada uzvaras ASV vēlēšanās un Republikāņu partijas gandrīz pilnīgas kontroles pār Kongresu.
Šķiet, ka investori ir lasījuši starp Trampa pagātnes retorikas rindiņām: lielāka NATO sloga sadale, mazāka ASV militārā palīdzība un Eiropas aizsardzības firmu potenciāls gūt peļņu no pastiprinātiem drošības budžetiem Eiropā.
Itālijas aizsardzības darbuzņēmēja Leonardo SpA akcijas kopš Trampa ievēlēšanas ir palielinājušās par 17%, Vācijas ieroču ražotājam Rheinmetall AG pieaugot par iespaidīgiem 22%, bet Vācijas aizsardzības sensoru speciālistam Hensoldt AG – par 18%.
Šiem uzņēmumiem potenciāls Eiropas aizsardzības finansējuma pieaugums rada iespēju. Pretēji tam, Eiropas autoražotāji ir redzējuši akciju cenu kritumu, jo Trampa protekcionistiskā nostāja tirdzniecībā ir atkal parādījusies, radot bažas par jauniem tarifiem.
Savā iepriekšējā pilnvaru termiņā Tramps neslēpa, ka uzskata, ka ASV netaisnīgi apgrūtina NATO aizsardzības izmaksas, un pat flirtēja ar ASV izstāšanos no alianses. Analītiķi tagad sagaida, ka Eiropai nāksies rakties dziļāk savā kasē.
“Eiropas Savienība kolektīvi nerunā vienā balsī, un dalībvalstis ir ļoti tālu no vienādiem aizsardzības mērķiem,” ziņojumā raksta Briselē bāzētā ekonomikas ideju laboratorija Bruegel.
Pirmdien Vācijas ārlietu ministre Annalena Bērboka paziņoja: “Mums ir jādomā par investīcijām Eiropas drošībā un jāpadara tās lielas,” iestājoties par pāreju no NATO 2% IKP aizsardzības mērķa uz nozīmīgāku apņemšanos.
Septembrī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ierosināja palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3–3,5% no Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Šķiet, ka šim noskaņojumam ir atbalsts, jo jaunā Koerber-Stiftung institūta aptauja atklāja, ka 73% vāciešu uzskata, ka Vācijai vajadzētu palielināt izdevumus Eiropas drošībai.
“Vēlēšanu rezultāti ASV un vieglās koalīcijas satiksmes sabrukums ir īsts stresa tests Eiropai,” sacīja Kērbera fonda starptautiskās politikas vadītāja Nora Millere. “Fakts, ka lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka Vācijai būtu jāiegulda vairāk naudas Eiropas drošībā, ir jāsaprot kā balsojums, lai konsekventi īstenotu “pagrieziena punktu”, neatkarīgi no tā, kurš nākotnē veidos federālo valdību.”
NATO statistika liecina, ka 2023. gadā tikai deviņas Eiropas valstis — Dānija, Ungārija, Slovākija, Somija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Grieķija un Polija — sasniedza 2% IKP aizsardzības izdevumu mērķi. Turpretim trīs lielākās Eiropas ekonomikas — Vācija, Francija un Itālija — nesasniedza šo kritēriju, savukārt ASV aizsardzībai atvēlēja 3,2% no IKP, apsteidzot tikai Poliju.
Analītiķi uzskata, ka Eiropas aizsardzības budžets pieaug
Goldman Sachs analītiķi ir nosvēruši, ka Trampa pārvēlēšana varētu nozīmēt atjaunotas aizsardzības izdevumu prasības Eiropai.
Saskaņā ar investīciju bankas analīzi, NATO 2% IKP mērķa sasniegšana un iespējamā samazināšanās ASV. militārā palīdzība Ukrainai varētu izmaksāt Eiropas Savienībai papildu 0,5% no tās IKP gadā.
Patiesībā ASV pašlaik sniedz aptuveni 40 miljardus eiro gadā (aptuveni 0,25% no ES IKP) militāram atbalstam Ukrainai — Tramps ir norādījis, ka viņš atcels šo apņemšanos. Jebkurš ASV atbalsta samazinājums, visticamāk, prasītu Eiropas valstīm palielināt savus izdevumus, lai aizpildītu tukšumu, uzliekot uz Eiropas pleciem vēl vienu fiskālo atbildību.
Aizsardzības darbuzņēmēji visā Eiropā jau gatavojas potenciālam pasūtījumu pieaugumam, un tādi milži kā Rheinmetall un Leonardo gatavojas pieaugošam pieprasījumam.
Rheinmetall izpilddirektors Armīns Papergers atzīmēja, ka Trampa nostāja “sagatavos eiropiešus būt neatkarīgākiem”, pieaugot ASV spiedienam, lai Eiropas NATO sabiedrotie palielinātu savus aizsardzības budžetus, krietni pārsniedzot noteikto 2% slieksni.
Leonardo izpilddirektors Roberto Cingolani nesen teica Financial Times, ka Eiropai ir jābūt gatavai rīkoties neatkarīgi. “Kā eiropieši mēs pilnībā apzināmies, ka mums ir jāpalielina ieguldījums [NATO], bet Trampam tas mums nav jāsaka.’’