Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu.
Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kuras izteiktas gada procentu likmē, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, ja tās līguma noslēgšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus. Tā tiks publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē divreiz gadā – līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai -, un piemērojama nākamajā kalendārajā pusgadā pēc publicēšanas.
Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
Tāpat likumprojektā noteikts aizliegums reklamēt kreditēšanas pakalpojumus. Kā izņēmums paredzēti gadījumi, kad tas notiek kredīta devēja vai starpnieka telpās vai arī to interneta mājaslapā, vai mobilajā lietotnē, kā arī personīgi uzrunājot iespējamo klientu klātienē vai telefoniski. Izņēmums attieksies arī uz pasta vai elektroniskajiem sūtījumiem patērētajiem, ja patērētājs piekritis tos saņemt. Tāpat reklāma atļauta citu preču un pakalpojumu reklāmās, sniedzot informāciju par iespēju to apmaksu veikt ar kreditēšanas līguma starpniecību. Tomēr attiecīgā veida reklāma nebūs atļauta televīzijā un radio. Tāpat noteikts, ka aizliegums neattieksies uz zīmolvārda reklāmu jeb sponsorēšanu, tomēr tā būs aizliegta sabiedriskā pasūtījuma ietvaros īstenotajos projektos, kas finansēti no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Tāpat paredzēts, ka prasību par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, būs iespēja celt tiesā trīs gadu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Pašlaik likums nosaka, ka to iespējams darīt sešu mēnešu laikā.
Iecerēts, ka izmaiņas, kas attiecas uz kredītu kopējām izmaksām un kreditēšanas pakalpojumu reklāmu, stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā. Savukārt pārējie grozījumi – 2019.gada 1.janvārī.
Likuma izmaiņas vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimai.