Neskatoties uz to, ka pašlaik jau ir 21. gadsimts, sabiedrībā tik un tā ir plašas diskusijas, aizspriedumi un nepatīkama attieksme pret rasismu.
Ļoti daudziem cilvēkiem ir noteikti uzskati un vīzijas par to, kādai patiesībā būtu jābūt ģimenei.
Āronam un Reičelai Helbertiem nācās piedzīvot pārmetumus un nosodījumu pašiem uz savas ādas. Taču patiesībā pāris ir pelnījis cieņu un lielu mīlestību par viņu pieņemto drosmīgo lēmumu.
No sākuma Helberti adoptēja divus bērnus. Taču viņi nebūt neapstājās pie tā, kad uzzināja, ka ir iespējams “adoptēt” embrijus.
Pāris bija nolēmis uzņemties atbildību par vēl vairāk bērniem, zinot, ka tie, iespējams, nekad mūžā nenokļūt nevienā ģimenē. Tad viņi iedomājās par embrijiem kriobankās, no kuriem kaut kādu iemeslu dēļ vēlējās atbrīvoties vai arī vienkārši aizmirsa.
Turklāt tik nenozīmīgs aspekts, kā ādas krāsa, nespēja pārim traucēt. Viņi devās uz donoru embriju banku, kur atrada dvīņus un vēlējās tos padarīt par savējiem.
Taču šīs nav laimīgā stāsta beigas, jo viņi piedzīvoja negaidītu pagriezienu.
Ārons un Reičela jau sen vēlējās kļūt par vecākiem, taču Reičelai nekādi neizdevās palikt stāvoklī.
Tad viņi nolēma adoptēt divus bērnus – meitenīti un puisīti.