Taču viņu lēmums izsauca negatīvu sabiedrības reakciju, jo adoptētie bērniņi ir tumšādaini.
“Mēs zinājām, ka baltādains pāris ar melnādainiem bērniem izsauks daudz negāciju, īpaši jau valsts dienvidu daļā. “Walmart” lielveikalā vienmēr būs kāda gados veca baltādaina kundze, kas skatīsies uz mums nesaprašanā, vai afroamerikāņu sieviete, kas nosodījumā kratīs galvu,” teica Ārons.
Taču Ārons un Reičela ļoti lepojās ar savu nelielo ģimeni.
Kad pāris uzzināja par iespēju pārstādīt donoru embrijus, viņi nolēma izmantot šo brīnišķīgo iespēju. Reičelā ievietoja divus afroamerikāņu embrijus, kurus iesaldēja vairāk nekā pirms 15 gadiem.
“Viņi piekrita mūsu uzskatiem, ka šāda embriju izvēle būs labvēlīga jau esošajiem bērniem,” raksta Ārons.
Pēc sešām nedēļām pāris devās pie ārsta, kurš dzīvoja Hondurā, lai savāktu savus nelielos embrijus. Taču pāri sagaidīja pārsteigums.
“Mēs sākām savu situāciju aprakstīt ārstam, turklāt to darījām ļoti sliktā spāņu valodā. Viņš vairākas reizes pārprasīja, vai esam pārliecināti, ka Reičelai tika ievietoti tikai divi embriji. Tā kā mēs bijām pilnībā pārliecināti, atbildējām, ka jā.”
Pēc kāda laika pāris uzzināja, ka viens no embrijiem Reičelas dzemdē bija sadalījies uz divām daļām. Viņa tiešām bija stāvoklī, taču viņi gaidīja nevis dvīnīšus, bet trīnīšus.
Dzemdības noritēja mierīgi un jau pavisam drīz Ārons un Reičela kļuva nevis par divu, bet uzreiz par piecu melnādainu bērniņu vecākiem.
“Mums ir ļoti patīkami saņemt atbalstu no mūsu draugiem un radiniekiem. Mēs pasakāmies visiem, kas palīdzēja pilnveidot mūsu tagad jau lielo ģimeni. Mūsu abu sapnis ir piepildījies. Lai gan mūsu ģimene nav standarta ideālās ģimenes piemērs, taču mēs esam ar savu ģimeni iegājuši valsts vēsturē,” lepni teica Ārons.
“Grūtniecības laikā Reičela nemitīgi izjuta lielu laimi: kad es vēroju savu sievu un viņas augošo punci, nespēju beigt priecāties, ka mums būs sagaidāmi tumšādaini bērni ar cirtainiem matiņiem. Katru nakti mūsu bērni novēlēja arlabunakti mammas puncim, taču tagad, kad bērniņi jau ir piedzimuši, mūsu pārējie bērni katru vakaru tos bučo saldam miegam.”
Vai tad tas nav fantastiski?
Ārons lieliski spēj aprakstīt savu ģimeni:
“Es vienmēr atcerēšos, kā mans draugs sacīja, ka viņš vēlētos, lai viņa ģimene būtu līdzīga nāciju apvienībai. Kad es skatos uz savu pieaugošo ģimeni, redzu vienu vienīgu paradīzi.”
Palūkojiet Helbertu ģimenes video:
Mīlestība pret bērniem ir daudz svarīgāka par DNS, ādas krāsas un asiņu atšķirībām! Noteikti dalieties ar šo rakstu arī ar citiem!