Neskatoties uz to, ka pašlaik jau ir 21. gadsimts, sabiedrībā tik un tā ir plašas diskusijas, aizspriedumi un nepatīkama attieksme pret rasismu.
Ļoti daudziem cilvēkiem ir noteikti uzskati un vīzijas par to, kādai patiesībā būtu jābūt ģimenei.
Āronam un Reičelai Helbertiem nācās piedzīvot pārmetumus un nosodījumu pašiem uz savas ādas. Taču patiesībā pāris ir pelnījis cieņu un lielu mīlestību par viņu pieņemto drosmīgo lēmumu.
No sākuma Helberti adoptēja divus bērnus. Taču viņi nebūt neapstājās pie tā, kad uzzināja, ka ir iespējams “adoptēt” embrijus.
Pāris bija nolēmis uzņemties atbildību par vēl vairāk bērniem, zinot, ka tie, iespējams, nekad mūžā nenokļūt nevienā ģimenē. Tad viņi iedomājās par embrijiem kriobankās, no kuriem kaut kādu iemeslu dēļ vēlējās atbrīvoties vai arī vienkārši aizmirsa.
Turklāt tik nenozīmīgs aspekts, kā ādas krāsa, nespēja pārim traucēt. Viņi devās uz donoru embriju banku, kur atrada dvīņus un vēlējās tos padarīt par savējiem.
Taču šīs nav laimīgā stāsta beigas, jo viņi piedzīvoja negaidītu pagriezienu.
Ārons un Reičela jau sen vēlējās kļūt par vecākiem, taču Reičelai nekādi neizdevās palikt stāvoklī.
Tad viņi nolēma adoptēt divus bērnus – meitenīti un puisīti.
Taču viņu lēmums izsauca negatīvu sabiedrības reakciju, jo adoptētie bērniņi ir tumšādaini.
“Mēs zinājām, ka baltādains pāris ar melnādainiem bērniem izsauks daudz negāciju, īpaši jau valsts dienvidu daļā. “Walmart” lielveikalā vienmēr būs kāda gados veca baltādaina kundze, kas skatīsies uz mums nesaprašanā, vai afroamerikāņu sieviete, kas nosodījumā kratīs galvu,” teica Ārons.
Taču Ārons un Reičela ļoti lepojās ar savu nelielo ģimeni.
Kad pāris uzzināja par iespēju pārstādīt donoru embrijus, viņi nolēma izmantot šo brīnišķīgo iespēju. Reičelā ievietoja divus afroamerikāņu embrijus, kurus iesaldēja vairāk nekā pirms 15 gadiem.
“Viņi piekrita mūsu uzskatiem, ka šāda embriju izvēle būs labvēlīga jau esošajiem bērniem,” raksta Ārons.
Pēc sešām nedēļām pāris devās pie ārsta, kurš dzīvoja Hondurā, lai savāktu savus nelielos embrijus. Taču pāri sagaidīja pārsteigums.
“Mēs sākām savu situāciju aprakstīt ārstam, turklāt to darījām ļoti sliktā spāņu valodā. Viņš vairākas reizes pārprasīja, vai esam pārliecināti, ka Reičelai tika ievietoti tikai divi embriji. Tā kā mēs bijām pilnībā pārliecināti, atbildējām, ka jā.”