Volts Maniss uzauga fermā Arkanzasas štatā, kur pavadīja savu bērnību, skrienot pa apkārtējiem laukiem. Reiz pastaigā notika kaut kas neparasts: viņam bija vīzija, kā viņš kļūst par tēvu.
Viņš atradās uz ielas ar mazu meitiņu uz rokām, viņš viņu grieza, un viņa smējās. Viņu sauca Hloja, un viņai bija iedegusi āda un tumšas acis. Viņš pat ieraudzīja viņas seju. Ainas bija tik skaidras,ka palika Volta atmiņā uz visiem laikiem.
Pēc daudziem gadiem, sarunājoties ar savu bērnības draudzeni Anniju, viņš sevi pieķēra pie domas, ka apspriež ar viņu savu spēcīgo vēlmi pēc bērna – meitiņas. Patiesībā, meitene jau izdomāja vādu: Hloja, viņa teica, Voltam par pārsteigumu. Viņš viņai izstāstīja par savu dīvaino vīziju. Volts un Annija beigu beigās apprecējās. Šis sapnis saveda viņus kopā, bet viņi nezināja, ka viss noritēs ne īsti tā, kā viņi to bija plānojuši…Vai arī ne gluži tā, kā viņi sākotnēji plānoja.
Daudzi cerību mēneši un gadi, bet viss velti. Annija un Volts sāka apzināties briesmīgo taisnību: bija skaidrs,ka viņiem nevarēja būt kopīgu bērnu.
Viņi bija satriekti. Pāris nebija pārliecināts, ka spēs ko tādu pārdzīvot. Bet reiz, kādā skaistā dienā Annija kaut ko izdomāja. Volts to ilgu laiku nevarēja iedomāties.
Bet pēc tam, pamazām viņš šo ideju pieņēma. Varbūt, ka viņiem vēl var būt bērni, lai arī viss būtu ne gluži tā, kā viņi to sākotnēji bija ieplānojuši.
Viņi nolēma pamēģināt, un drīz vien atrada cilvēku: jauna grūtniece gribēja satikties ar pāri, kas gribēja adoptēt viņas vēl nedzimušo bērnu. Viņi noorganizēja tikšanos un ar nepacietību gaidīja dienu, kad varēs tikties. Viņiem bija ļoti daudz jautājumu un rūpju – vai viņi spēs iemīlēt bērnu, kurš bioloģiski nebija viņu bērns? Vai māte piekritīs atdot viņiem bērnu adopcijai? Kas notiks pēc tam?
[…] LASI VĒL: Pāris gribēja iepazīties ar viņu bērna bioloģisko māti. Kad puisis atvēra durvis un viņu ie… […]