Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c.
Pasaules ekonomiskā izaugsme 2017. gadā kļuva straujāka, turklāt tās tempa kāpums bija vērojams lielākajā daļā pasaules tautsaimniecību. Izaugsmi veicināja finanšu līdzekļu pieejamība, ko nodrošināja stimulējoša centrālo banku monetārā politika, kā arī pasaules tirdzniecības atveseļošanās.
Īpaši labvēlīgs 2017. gads bija eiro zonai un Latvijai. Eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedza 2.5% – spēcīgāko kāpumu pēdējo 10 gadu laikā, bet Latvijas IKP palielinājās par 5.0% (straujākais kāpuma temps pēdējos sešos gados).
Nozīmīgs atbalsts izaugsmei bija Eirosistēmas īstenotā atbalstošā monetārā politika. Pārliecība, ka inflācija vidējā termiņā tuvojas mērķa līmenim – cenu kāpumam, kas ir zemāks par 2%, bet tuvu tam, – pieaugusi, bet nenoteiktība saglabājas. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka straujākas izaugsmes un zemu procentu likmju laikā īstenojama ekonomiskā politika, kas vērsta uz tautsaimniecības potenciāla palielināšanu, lai spētu nodrošināt tās sabalansētu izaugsmi ilgtermiņā. Šajā laikā ir būtiski veidot rezerves un uzkrājumus, īpaši ņemot vērā, ka zemo procentu likmju periods reiz beigsies.
Latvijas Bankai 2017. gads bija lielu projektu īstenošanas gads. Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa zibmaksājumus – starpbanku maksājumus, kuru izpilde notiek dažu sekunžu laikā 24/7/365 režīmā. Dienām, stundām, pat minūtēm ilgi naudas pārskaitījumi tikai darbadienās un darba laikā starp dažādām kredītiestādēm drīz kļūs par vēstures lappusi, kas pāršķirta uz neatgriešanos.
Divi būtiski projekti sadarbībā ar citiem finanšu tirgus dalībniekiem īstenoti vērtspapīru tirgū. Latvija ir pievienojusies Eirosistēmas izveidotajai TARGET2 vērtspapīriem platformai. Tā ļauj integrētā tehniskajā vidē nodrošināt saskaņotus un standartizētus vērtspapīru un naudas norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem saskaņā ar piegādes pret samaksu principu. Latvijas Banka sniedza būtisku atbalstu, lai tieši Latvijā darbu veiksmīgi uzsāktu Baltijas centrālais vērtspapīru depozitārijs Nasdaq CSD SE, kas apvieno visu triju Baltijas valstu vērtspapīru tirgus un novērtēts kā pilnībā atbilstošs Eirosistēmas monetārās politikas darījumu veikšanai.
Nozīmīgs darbs paveikts skaidrās naudas apstrādes jomā. Latvijas Bankā sācis darboties Baltijas reģionālais skaidrās naudas apstrādes centrs, kurā 2017. gadā apstrādāts aptuveni 140 milj. banknošu un 40 milj. monētu.
Ievērojot iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, turpinājās darbs, lai saīsinātu naudas zīmju īstuma pārbaudes laiku Latvijas Bankā izveidotajā valsts vienotajā naudas zīmju ekspertīzes centrā, kas darbojas kopš 2016. gada 1. jūlija. Iepriekš aizdomīgas naudas zīmes valstī tika pārbaudītas pat pusotru mēnesi, bet, centralizējot naudas zīmju ekspertīzi Latvijas Bankā, izdevies vidējo pārbaudes laiku saīsināt līdz nedēļai.
Viena no nozīmīgām iniciatīvām 2017. gadā bija Latvijas Bankas līdzdalība valsts fondēto pensiju shēmas pilnveides priekšlikumu izstrādē. Ar pensiju fondu tiesiskā regulējuma pārmaiņām tiek salāgotas pārvaldītāju un ieguldītāju intereses, ar mazākām pensiju fondu pārvaldīšanas komisijas maksām gadā ietaupot vismaz 20 milj. eiro jeb aptuveni 16 eiro katram esošajam pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībniekam.
Latvijas Bankas 2017. gada peļņa bija 23.9 milj. eiro. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” 65% jeb 15.5 milj. eiro no Latvijas Bankas 2017. gada peļņas ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā. Latvijas Bankas kopējā peļņa pēdējos 5 gados sasniegusi 161.5 milj. eiro, t.sk. ieskaitījumi valsts ieņēmumos – 104.9 milj. eiro.
Latvijas Bankas 2017. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2017. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.
Uzziņai:
Latvijas Banka ir Latvijas centrālā banka – neatkarīga iestāde un Eirosistēmas dalībniece. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir tāds pats kā pārējām eiro zonas valstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālajai bankai – cenu stabilitāte (vidējā termiņā inflācija zemāka par 2%, bet tuvu tam). Tas ir būtisks priekšnoteikums stiprai, uz izaugsmi vērstai tautsaimniecībai, un tā sasniegšanai Latvijas Banka piedalās Eirosistēmas monetārās politikas lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.
Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.
Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:
– līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
– emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
– nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
– uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru);
– pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
– darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
– sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
– uztur un attīsta Kredītu reģistru;
– konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.