Šis atgadījās apmēram pirms desmit gadiem, iespējams, mazliet mazāk. Tas tiešām notika ar mani, tādēļ es vēlējos pastāstīt par to bez jebkādiem izpušķojumiem vai liekiem pielikumiem.
Iespējams, tas viss sanāks mazliet par “sausu”. Tolaik mācījos universitātē, otrajā kursā. Savu brīvo laiku pavadīju jautri, taču vienmēr biju uzmanīga. Tas nozīmē to, ka, lai gan man bija jautri, es izvairījos no alkohola un citu apreibinošu vielu lietošanas. Tikai mūzika, draugi un smiekli.
Atceros, ka tolaik uz ielas bija tāds pats laiks, kā tagad. Vējains, mazliet auksts, bet kopumā patīkami rudenīgs laiks. Tolaik dzīvoju pie Kaširskas metro stacijas. Tie, kas zina Maskavu, zina arī to, ka tur ir diez gan patīkami – vien rokas stiepiena attālumā ir Kolomenskojas parks. Lai tiktu līdz mūsu mājai, bija nepieciešams iziet cauri mazai alejai vien 15 minūtēs, vai arī iet apkārt un mērot divtik garu ceļu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu