Es nolēmu pagatavot boršču. Lai pagatavotu boršču, mājās neatradu kāpostus. Man bija jāiet uz veikalu. Veikalā es nopirku kāpostus, burkānus, siļķi, cīsiņus, desu, salvetes, mazgāšanas līdzekli, galdautu (ar atlaidi), čības (arī ar atlaidi) un trīs iepakojumus ar higiēnas paketēm, katram gadījumam.
LASI VĒL: Kā Jūsu vīrietis Jūs sauc, tā arī pret jums attiecas
Ceļā no veikala aizbraucu līdz bankai – noglabāju tur čeku, pēc tam no blakus esošā fotosalona izņēmu fotogrāfijas, izņēmu bikses no šuvējas, nopirku vīram bulciņas brokastīm. Es knapi to visu aizvilku no automašīnas uz liftu. Izvārīju boršču, vairs nepamanīju vai kaut kas ir palicis pāri. Iekritu dīvānā, muguru saliekt grūti, nejūtu savas kājas, rokas krīt nost.
Es domāju, ka vajadzēja izliet ārā to sasodīto ananāsu sulu!!!
[…] Neliels padoms: Saimnieces, bez vilcināšanās, lejiet ārā ananāsu sulu! […]
[…] Neliels padoms: Saimnieces, bez vilcināšanās, lejiet ārā ananāsu sulu! […]