Nekādi nevaru saņemties otram bērnam

Aņuta nekādi nespēj nobriest otrajai grūtniecībai. It kā gribās, it kā vajag. Vīrs šo piecu gadu laikā ir sevi pierādījis kā cilvēku, uz kuru var paļauties un no viņa dzemdēt, kā viņa uzskata, principā var. Taču mulsina citi momenti.

Un kura no jums ir dzemdējusi otro bērnu? ( un varbūt pat trešo un ceturto….) plānojāt speciāli vai nē? Aņai viss interesē. Varbūt jūs uzskatiet, ka ar vienu pilnīgi pietiek? Ja varonei interesē arī mans viedoklis, tad es cieši esmu izlēmusi – audzināt tikai vienu dēlu un vairāk nedzemdēt. Iemesli tam ir vairāki: neveiksmīgas pirmās laulības un sajūta, ka netikšu galā, finansiālā puse…katra sieviete ir tiesīga rīkoties tā kā pati uzskata par pareizu. Es pat domāju, ka nevajag dzemdēt speciāli vīrietim, ja viņš, protams nav “zelta”, kaut arī nekad ne par vienu nevari būt droša. Ja sieviete šaubās, vai grib bērnu – labāk nē. Bet tagad izlasiet viņas stāstu un pastāstiet, cik bērnu ir jūsu ģimenē?

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

  • paula

    Es otram bērnam nevarēju saņemties četrus gadus,bija ļoti grūti ar pirmo. Atkal tie pamperi, kolikas…utt..nē, to nu negribējas, bet tā ka pati esmu vienīgais bērns ģimenē, zinu cik ir vientuļi, ka nav tā brāļa vai māsas…zinu, ka kad vecākiem būs grūti…rūpes par tiem guls tikai uz maniem pleciem…tāpēc jau izsenis zināju, ka man būs divi bērni.
    Ļoti grūti bija saņemties, jo pirma jau bija paaugusies, viņu varēja atstāt pie vecvecakiem un mierīgi pabūt ar vīru divatā…vīrs vispār uzskatīja, ka otro bērnu var plānot pēc gadiem desmit. Es saņēmos , kad meitai bija 4…man tas tā patika, grūtniecība bija grūtāka, svarā pieņēmos stiprāk, ļoti labi sapratu, ja būtu novilkusi ar otro vēl ilgāk, problēmu būtu vairāk. Kad otra piedzima…es biju tik laimīga, lielā māsa palīdzēja, vispār tētis vairāk iesaistījās bērnu dzīvē, viņs visu gadu veda meitu uz dārziņu, koncertiem, ārstiem, es vnk mutiski devu rīkojumus, nu mazajai jau būs trīs, bet lielajai septiņi…tad kad lielā savā istabā spēlējas ar draudzenēm, es varu ar mazo māsu zīmēt….vārdu sakot bērni ātri izaug, bet mīlestība un spēka mūsos ir daudz, vnk mēs nezinam cik…Un skatoties, kā mana mamma, kur viņi četri bērni, katrs pēc kārtas brauc ciemos pie vecākiem, palīdz tiem….bet tev vienīgais būsi tu pati….nē, tā nevar, tāpēc droši ejam pakaļ otrajam.

Pievienot komentāru