2018. gada 12. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (turpmāk – Sankciju likums). Likumprojekts precizē likuma subjektu loku, nosaka nacionālo sankciju spēkā stāšanās laiku, paredz sankciju izvērtēšanu publiskajos iepirkumos, nosaka iekšējās kontroles sistēmu izveides nepieciešamību, kā arī papildina kompetento institūciju uzskaitījumu un nosaka to tiesības noteikt sodus par iekšējās kontroles sistēmu trūkumiem.
Grozījumi Sankciju likumā nepieciešami, lai novērstu likuma piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības, uzlabotu sankciju jautājumus regulējošo tiesību aktu pārskatāmību, kā arī precizētu Sankciju likumu atbilstoši starptautiskajām prasībām.
Grozījumi Sankciju likumā jāpieņem Saeimai, un plānots, ka Saeima tos pieņems vēl šī sasaukuma laikā.
Būtiskākie papildinājumi Sankciju likumā plānoti attiecībā uz šādiem jautājumiem:
· likumprojekts paredz turpmāk skaidri norādīt, ka visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijā spēkā esošās sankcijas. Tā tiek nostiprināts Latvijas tiesību sistēmas princips par likumu darbību Latvijas teritorijā, uzsverot ikvienas personas pienākumu nepieļaut sankciju pārkāpumus. Par sankciju tīšu pārkāpšanu jau kopš tā pieņemšanas brīža Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība;
· likumprojekts paredz nostiprināt izpratni, ka Ministru kabineta noteiktās nacionālās sankcijas pret konkrētām personām stājās spēkā nekavējoties – ar brīdi, kad Ministru prezidents paraksta Ministru kabineta rīkojumu, kurā ir ietverts sankciju subjektu saraksts. Tas atbilst vispārpieņemtam principam, ka sankcijām ir jāstājas spēkā nekavējoties, pirms tam par to pieņemšanu neinformējot sankciju subjektu, lai novērstu iespēju sankciju subjektam izvairīties no sankciju izpildes;
· likumprojekts arī papildina kompetento institūciju sarakstu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), nosakot, ka šo institūciju atbildībā ir finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildes kontrole attiecībā uz savā uzraudzībā esošajām un likumprojektā uzskaitītajām personām;
· likumprojekts paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), VID un PTAC uzraudzībā esošo personu pienākumu atbilstoši savam darbības veidam veikt sankciju riska novērtējumu, kā arī FKTK uzraudzībā esošo personu pienākumu izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmas sankciju jautājumos stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā, dodot laiku uzraudzībā esošajām personām sagatavoties;
· likumprojekts sniedz iekšējās kontroles sistēmas definīciju, nosaka uzraudzības iestāžu tiesības piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par iekšējās kontroles sistēmu trūkumiem, kā arī uzraudzībā esošo personu tiesības šos lēmumus pārsūdzēt. Tāpat likumprojekts paredz desmit gadu noilgumu administratīvo sodu un uzraudzības pasākumu noteikšanai. Normas par uzraudzības iestāžu tiesībām piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus stāsies spēkā līdz ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā, skaidri nodalot kriminālatbildību no administratīvās atbildības sankciju regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanā. Konkrētas prasības iekšējās kontroles sistēmas izveidei uz likumprojektā dotā deleģējuma pamata FKTK izdos saistošu noteikumu formā, savukārt VID un PTAC – kā publiski pieejamas vadlīnijas;
· likumprojekts regulē arī sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā, nosakot pienākumu pārbaudīt, vai pret publiskā iepirkuma kandidātu vai pretendentu nav noteiktas sankcijas, kā arī pienākumu publiskā iepirkuma līgumā paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līguma izpildi kavētu tā laikā noteiktas sankcijas. Šī norma netiks piemērota attiecībā uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kas uzsāktas vai izsludinātas pirms normas spēkā stāšanās.
Likumprojektu ir izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts kanceleju, kā arī FKTK, VID, PTAC, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un Latvijas Komercbanku asociāciju.