Diāna Spaldinga, triju bērnu māte, žurnāla Motherly lappusēs mierina tās mātes, kurām liekas, ka viņas netiek galā ar saviem pienākumiem:
“Dīvaini, kā niecīgs sīkums var izmainīt jūsu dzīves uztveri. Man par tādu sīkumu kļuva kādas svešinieces vārdi.”
Manas jogas nodarbības bija beigušās. Turot vienā rokā zīdaini, bet otrā vecāko dēlu es devos uz stāvvietu, lai dotos izņemt no dārziņa savu vecāko bērnu.
Es atvēru mašīnas durvis, kā pēkšņi mans dēls izslīdēja no rokām un aizskrēja. Ar lielām pūlēm man izdevās viņu noķert. Paldies Dievam, ka es neizlaidu no rokām zīdaini, kaut arī paklupu, saplēsu bikses un nobrāzu ceļgalus.
Es apsēdos tieši uz asfaltētā celiņa un sāku raudāt. Es biju priecīga, ka ar bērniem viss ir kārtībā. Taču es biju tik ļoti nogurusi un jutos tik iztukšota. Tai brīdī pie manis pienāca kāda mamma, kura arī apmeklēja nodarbības, taču es ar viņu nekontaktējos.
Viņa notupās pie manis, uzlika roku man uz muguras un teica: “Tā nav tava vaina. Patiesībā tas ir ļoti smags darbs. ”
Mani mati bija pielipuši pie asarainajiem vaigiem, es jutu degošu sāpi nobrāztajos ceļgalos, taču tai brīdī es sapratu – tā nav mana vaina. Es varēju izdarīt visu, kas bija manos spēkos, taču viss nekad nenorit gludi pēc plāna.
Mātes bieži domā, ja kaut kas iet galīgi šķērsām, tā ir viņu vaina. Mīļās mammas, atļaujiet teikt skaidri un gaiši – tā nav jūsu vaina.
Jūs cenšaties lieku reizi nedot bērnam planšeti, bet tikai tad, kad viņš skatās multenes, jūs variet normāli paēst, veikt svarīgu zvanu vai nedaudz atpūsties? Jūs neesiet vainīgas, pieskatīt bērnu patiesībā ir ļoti grūti.
Jūs skumstiet pēc sava vīra un vēlētos ar viņu pavadīt vairāk laika, taču dienas beigās iekrītiet dīvānā kā beigta tikai ar vienu vēlmi – labi izgulēties? Jūs neesiet vainīgas, pieskatīt bērnu patiesībā ir ļoti grūti.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] LASI VĒL: Mīļās mammas! Jūs ne pie kā neesiet vainīgas! Vienkārši – tas tiešām ir grūti…. Neesi… […]