Izskatās viņa uz visiem 100, bet, kad es ieraudzīju viņas dzīvokli, viss nokrita līdz nullei

Ar Santu mēs iepazināmies kafejnīcā, var teikt nejauši. Es aizgāju tur ar čomu iedzert tēju, parunāt par dzīvi, jo mēs viens otru nebijām sen redzējuši, bet viņš satika savu paziņu, ar kuru bija ļoti siltas attiecības.

Bet paziņa nebija viena, bet ar draudzeni, kura man ļoti iepatikās…

Rezultātā mēs apsēdāmies pie viena galda, iepazināmies un šajā plašajā kompānijā nu jau turpinājām sazināties pa pāriem.

LASI VĒL: Iegāju pie kaimiņienes ciemos, un sapratu, kāpēc vīrs grib viņu pamest

Santa izskatījās eleganti, kā no fotogrāfijas. Simpātiska, slaida, stilīga, kopta, un vēl arī gudra, kas gan vēl pilnai laimei ir vajadzīgs? Visā visumā šajā vakarā arī sākās mūsu attiecības. Pēc darba es braucu pie Santas, viņa, kā jau īsta sieviete, vienmēr man lika gaidīt, bet jau nu zināju, ko es gaidu.

Praktiski uzreiz es sāku prasīties pie Santas uz mājām, jo viņa dzīvoja viena, bet viņa vienmēr uzmanīgi sarunu ievirzīja citā gultnē.

Pagāja divas nedēļas. Un notika neparedzētais, ārkārtas gadījums, tā teikt. Reiz, izejot no sava dzīvokļa, Santa aizmirsa mājās atslēgas no ieejas durvīm. Bet slēdzene ieejas durvīm bija automātiskā. Tas ir, viņa izgāja, durvis aizcirtās, bet tikai pēc viņa ieraudzīja, ka somiņā viņai atslēgu nav.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru