Ja esat nolēmuši savā dārzā stādīt ērkšķogas, tad noteikti izvērtējiet, kāda veida vēlaties audzēt. Nevajadzētu stādīt kaut ko, kas pagadās. Izvēlieties tādas ērkšķogu šķirnes, kas ir izturīgas pret amerikāņu miltrasu, kurām ir dažādi nogatavošanās laiki (agrie, vidējie un vēlie), kā arī iestādiet dažādu krāsu ogu krūmus, jo ērkšķogas mēdz būt zaļas, dzeltenas, rozīgas, sarkanas un violetas, kā arī teju melnas – gandrīz visās varavīksnes krāsās!
Ērkšķogu augļus ar lielām ražām var sākt baudīt jau otrajā vai trešajā gadā, bet jau ceturtajā un piektajā gadā krūmam būs visražīgākie laiki. Šajā gadījumā krūma ražīgums un auglīgums atkarīgs no tā kopšanas un audzēšanas veida. Te talkā nāk padomi, kā to labāk darīt.
1. Ērkšķogas ir jāstāda vietā, kur vienmēr ir saule. Tumsā krūmi nīkuļo un biežāk slimo. Krūmu stādīšanas laikā jāizrok dziļa bedre, kaudzē pievienojiet spaini komposta, pus glāzi superfosfāta un glāzi pelnu. To visu sajauciet kopā ar zemi, tad stādiet iekšā ērkšķogu krūmu, vēlams 5 – 10 cm dziļumā. Pēc iestādīšanas zarus nepieciešams mazliet apgriezt. Iestādītos krūmus aplejiet ar ūdeni un pārberiet pāri mulču.
2. Ērkšķogu krūma sakņu sistēma ir ļoti plaša, tā izplešas arī piecu līdz pat 50 cm dziļumā. Šo ogu krūmi augs teju jebkādā augsnē, taču vienu gan tie necieš – ja sakņu sistēma tiek pārlieku daudz un bieži mitrināta. Tādēļ, ja jūsu dārzā gruntsūdeņu līmenis atrodas ļoti augstu, stādiet ērkšķogas daudz augstākā vietā.
3. Ērkšķogām nepatīk skāba augsne. Ja augsnes skābes līmenis ir zemāks par seši, tad augsni nepieciešams kaļķot.
4. Viena ļoti laba ērkšķogu īpašība ir tas, ka tām nav nepieciešama apputeksnēšana, jo tās apputeksnējas pašas par sevi. Turklāt ērkšķogas vispār ļoti piesaista bites, lapsenes un kamenes, tādēļ, ja jums ir nepieciešama kaut kādu augu apputeksnēšana, tad iestādiet tiem blakus ērkšķogu krūmus.
5. Lai no ērkšķogu krūmiem iegūtu lielas un sulīgas ogas, nepieciešams:
– regulāri sniegt krūmiem mēslojumu. Tam nepieciešams rudenī vai agrā pavasarī zem pieaugušajiem krūmiem kūtsmēslus (vislabāk, ka tās būtu govs vai zirgu, putnu nedrīkst!), vai arī kompensējiet šo ar minerālvielu mēslojumiem.
– nekad nepieļaujiet, ka ērkšķogu krūmi kļūst pārāk biezi. Vienmēr izgrieziet vecos un slimos zarus, lai tie tur nepaliek. Visražīgākie ir tie zari, kas ir 1 – 2 gadus veci, bet tie, kas ir jau 5 – 6 un pat vecāki, nepieciešams nogriezt, jo no tiem vairs nav nekāda jēga.
– vislielākās ogas veidojas uz tiem zariem, kas atrodas tuvām stumbram. Lai ogas būtu lielas, vēl ir nepieciešams, ka augsne ir ļoti auglīga.
– kad ērkšķogu krūms sāk ziedēt, ļoti svarīgi to paspēt laikus aplaistīt.
6. Lai pasargātu ērkšķogu krūmus no kaitēkļiem, nepieciešams:
– tukšos zarus nepieciešams apstrādāt ar urīnvielas šķīdumu (500 g uz 10 litriem ūdens). Tas palīdzēs nogalināt kaitēkļus un aizsargās augu pret slimībām.
– ja gadījumā lapu ziedēšanas laikā redzat, ka tās sāk čokuroties vai rodas plankumi, varat apstrādāt tās ar insekticīdiem vai daudz nekaitīgākiem un bioloģiski drošiem preparātiem. Vienmēr sekojiet līdzi uz iepakojuma norādītajai informācijai.
– pirms ziedēšanas, lai novērstu miltrasu, krūmiem nepieciešama apstrāde. Ar fungicīdiem var apstrādāt visus jaunos izaugumus, zariņus un lapiņas. Turklāt fungicīdi derēs arī jāņogām, avenēm un citām ogām.
Noteikti dalieties arī ar saviem draugiem!
Avots: vrutmilife.com