Šelbija Sandlere vēl labi atceras savas mātes pēdējās dienas..
„Viņai kļuva arvien sliktāk, viņa palika vārgāka. Tajā dienā mēs gulējām viņas gultā , mamma jau gandrīz vispār nespēja sarunāties, tikai vārgi smaidīja man. Tad viņa man parādīja „miera” zīmi un pēc tam nomira. Mierīgi, ar smaidu sejā”, atceras meitene.
Endžijai bija vien 49 gadi. Krūts vēzis veidoja plašas metastāzes. Ārsti nespēja viņai palīdzēt, tamdēļ vienkārši deva pretsāpju līdzekļus līdz pat pašam galam.
Šelbija vienmēr bija sapņojusi par savām kāzām. Un viņas sapņos arī mamma tur piedalījās. Palīdzēja ar kleitu, raudāja pirmās dejas laikā, apskāva viņu un līgavaini. Bet tagad tas vairs nebija iespējams.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu