Pateicoties noteiktiem dzīves apstākļiem, es paliku bez viedtālruņa, bet tā kā bez sakariem esam kā bez rokām, es bērnu mantās atradu savu veco Nokia 3310, un veselu nedēļu ar to nostaigāju.
Pirmā diena.
No rīta skatījos pa logu, nepameta tāda bezizejas sajūta.
Stunda, lai sagatavotos uz darbu – tas ir ļoti daudz. Sagatavojos 15 minūšu laikā. Sagatavoju sievu un bērnus. Sieva rājās, jo strādā mājā un nekur negrib gatavoties.
Pa ceļam uz darbu atkāju, ka nebraucu viens pats, un visapkārt ir cilvēki, smaidīju un sveicinājos ar visiem autobusā iekāpušajiem pasažieriem. Savā autobusa pusē braucu viens, cilvēki baidās sēsties man blakus.
Darbā visu darbu paveicu 4 stundu laikā. Priekšnieks uzslavēja un iedeva vēl darbu. Melnbaltā čūskiņa ir superīga spēle, tiesa, nācās pierast, ka tā jāspēlē ar pogām, bet motorika uzlabojās.
Vakariņu laikā parunājos ar sievu. Izrādās, ir dažādas problēmas, kuras vajag atrisināt.
Bērni kliedza un sauca mammu, bet es spītīgi palīdzēju viņiem pildīt mājasdarbus. Desmitdaļu reizināšana – tas ir ļaunums. Sēžu, lasu matemātikas grāmatu 4. klasei.
Otrā diena.
Pēc ieraduma piecēlos stundu pirms darba. Pagatavoju omleti. Bērni teica, ka omlete ar šprotēm nav garšīga. Muļķīši, ko viņi saprot no gatavošanas.
Tualetē atradu krustvārdu mīklas no 2005. gada. Jūtos erudīts.
Autobusā smaidīju un sveicinājos ar pasažieriem, cilvēki meta krustus un pavirzījās tālāk no manis.
Darbā visu paveicu 3 stundu laikā. Laikam prakse. Priekšnieks uzslavēja un visu acu priekšā iedeva vēl darbu. Kolēģi ļauni paskatījās un pārstāja ar mani sarunāties.
Čūskiņa rullē. Pirksti sāp tā, it kā 5 stundas būtu uz ģitāras spēlējis.
Atcerējos, ka protu spēlēt ģitāru. Nolēmu pēc vakariņām pavingrināties. Pirksti sāp tā, it kā čūskiņu būtu spēlējis.
Desmitdaļas reizinās kalkulatora ātrumā. Saskatu cieņu bērnu acīs.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu