Patiesībā šis nav pat kalns. Tāds uzkalniņš, kādu ir pilna Latvija un kurus mēs izbaudām, braucot pa gleznainajiem lauku ceļiem un veroties pasakainajās ainavās. Ziņo viens no lielākajiem Latvijas portāliem LA.lv
Šie uzkalniņi par kalniem pārvēršas no perspektīvas un traucoties lielā ātrumā ar automobili vai motociklu. Ejot kājām vai braucot ar pajūgu, šādus uzkalnus vai kalnus var pat nepamanīt.
Smiltenes novada Mēros un šīs apdzīvotās vietas tuvumā šādu uzkalnu netrūkst. Diemžēl vienā no tādiem 2016. gada 4. augustā aprāvās trīs gadus vecās Emīlijas dzīve, kad purns purnā saskrējās divas “Audi” automašīnas, no kurām katrā atradās pusbrāļi. Vienā automašīnā viens pusbrālis sēdēja pie stūres, otrā – blakussēdētāja sēdeklī, ļaujot braukt savam dēlam.
Par notikušo notiek divas atsevišķas tiesvedības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, kā dēļ izraisīti smagi miesas bojājumi un iestājusies nāve. Vienā procesā viens pusbrālis ir apsūdzētais un otrs cietušais, otrajā – otrādi. Piektajā jūlijā Vidzemes rajona tiesā Alūksnē biju liecinieks vienai no tiesvedībām, kurā Uldis Priedīts ir apsūdzētais (savu vainu neatzīst, uzskata, ka tiek apmelots), Gatis Birgers – cietušais. Attiecības starp abiem pusbrāļiem gan pirms, gan pēc incidenta vērtējamas kā sliktas, viens otru uzskata par svešiem cilvēkiem.
Automobiļi sadūrās ceļa vidū
Traģēdijas vieta šodien. Labi redzams uzkalniņš, aiz kura var “paslēpties” pretimbraucošais auto. Soma nolikta sadursmes vietā. Foto – Artis DrēziņšVispirms savu atzinumu sniedza un tika nopratināts ceļu satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis. Izpētot notikušā apstākļus, eksperts secināja, ka abas automašīnas ar priekšējām daļām sadūrušās uz sešu metru platā ceļa iedomātās viduslīnijas. Virzienā uz Mēru centru brauca “Audi A4”, kuram pie stūres sēdēja Gatis Birgers. Sadursmes brīdī “Audi A4” ātrums bija ap 20 km/h. Virzienā no Mēru centra brauca “Audi 80”, kuram pie stūres sēdēja Kaspars Priedīts – viņam bija tā saucamās baltās tiesības jeb atļauja mācīties braukt, ja līdzās sēž cilvēks ar vismaz trīs gadu pieredzi autovadīšanā. Kasparam līdzās sēdēja viņa tēvs Uldis Priedīts, kas līdz ar to uzņēmās atbildību par savu dēlu. “Audi 80” ātrums sadursmes brīdī bijis ap 50 km/h. O. Irbītis ātrumu noteicis, veicot datormodelēšanu. To, ka “Audi 80” virzījies ātrāk, varot secināt arī pēc tā, ka “Audi A4” atsists atpakaļ no sadursmes vietas, par ko uzskatāmi liecina pēdas negadījuma vietā. Eksperts lēš, ka pirms bremzēšanas “Audi A4” ātrums bijis ap 50–70 km/h, “Audi 80” pēdas nav fiksētas, tāpēc tā ātrumu pirms sadursmes nav iespējams fiksēt, bet ātrums sadursmes brīdī bija ap 50 km/h.
“Abu iesaistīto personu vaina jāvērtē tiesai. No tehniskā viedokļa, ja jebkurš no automobiļiem būtu turējies pēc iespējas ceļa labajā pusē, kur vietas pietika, abi būtu izmainījušies un sadursmes nebūtu,” saka eksperts.
U. Priedīta trīs gadus vecā meita Emīlija atradās uz aizmugurējā sēdekļa pa vidu. Viņai ap vidu bija pārlikta bezinerces drošības josta, turklāt visatbrīvotākajā veidā. Trieciena brīdī inerce bērnu svieda uz priekšu – Emīlija ar galvu atsitās pret priekšējo sēdekļu viduskonsoli un automobiļa priekšējo paneli. Iegūtās traumas bija daudzas un nāvējošas, tai skaitā lauzti kakla skriemeļi.
“Nekad nevar visus apstākļus paredzēt, taču pētījumi pasaulē rāda: ja bērns atrodas piesprādzēts sertificētā bērnu sēdeklītī ar pieciem stiprinājuma punktiem, tad viņa izredzes izdzīvot avārijā, kurā nenotiek automašīnas ģeometrijas izmaiņas un pa salonu nelido priekšmeti, palielinās par 90%. Konkrētajā gadījumā bērns nebija sēdeklītī, bija bez paliktņa, nebija piesprādzēts atbilstoši Latvijas ceļu satiksmes noteikumiem,” tiesā teica O. Irbītis. Noteikumi nosaka, ka bērnam līdz 150 cm augumam jālieto speciāls sēdeklis vai paliktnis.
Nejaušā lieciniece centās glābt meitenīti
Zane Krēsliņa atradās ap 20 metriem no notikuma vietas savas mājas pagalmā. Ceļš daļēji ir aizsegts kokiem un krūmiem. Dzirdējusi un redzējusi tikai vienu automobili – “Audi A4”. Jau pēc skaņas licies, ka tas brauc ātri, uzmetusi acis – automobilis atradies pretējā braukšanas joslā. Sadursmi neredzējusi – tikai dzirdējusi lielu blīkšķi. Skrējusi skatīties un pēc tam zvanījusi policijai. Savienota ar mediķiem, kuri pa telefonu Zani instruējuši, kas jādara ar mazo meiteni, kas bija iznesta no automašīnas – to pasažieri bijuši šokā un ar dažādām traumām, tāpēc mazo Emīliju centusies glābt Zane, diemžēl tas nebijis viņas spēkos. Atbraukuši mediķi un konstatējuši bērna nāvi.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu