Viss suņa dēļ?
Ko “Audi A4” darīja pretējā braukšanas joslā? Automašīnas vadītājs Gatis Birgers apgalvo, ka apbraucis suni.
“Tai dienā kopā ar kaimiņu devāmies uz veikalu Mēros. No zāles ceļa labajā pusē netālu no mājas ceļgala izskrēja balts vai balts ar melnu suns. Centos to apbraukt. Tad ieraudzīju, ka pretim ir automobilis. Neizdevās izvairīties,” atceras Gatis.
“Necenties to darīt!” uzkliedza apsūdzētais.
“Samazināju ātrumu. Braucu ap 60–70 kilometriem stundā. Bremzēju. Centos atgriezties savā braukšanas joslā. Pretējā pusē biju kādu sekundi. Pretimbraucošais kā brauca pa vidu, tā arī brauca.”
Apsūdzētais: “Cik tālu suns izskrēja uz ceļa?”
Liecinieks: “Pāris metru.”
Apsūdzētais: “Cik centimetru?”
Liecinieks: “Es tev neesmu nekāds mērinstruments! Es atteikšos liecināt.”
Pēc tiesneses Antras Strupules brīdinājuma liecinieks turpina: “Pusotru metru. Priekšā neviena nebija: kādus simt metrus jau varēju redzēt, ka ceļš ir brīvs.”
Apsūdzētā advokāts Guntars Sīmanis: “Kāpēc pēc sadursmes nepainteresējāties, kas noticis ar otra automobiļa pasažieriem?”
Liecinieks, kurš negadījumā guvis nelielas traumas: “Es biju šokā. Tur jau bija citi cilvēki. Un man jau bija savs pasažieris, par kuru rūpēties.”
Šis pasažieris bija Intars Tūcis, viņš guvis nelielas traumas: “Vispirms parādījās viens suns, tad otrs. Braucām ar kādiem 50–60 kilometriem stundā. Gatis negribēja uzbraukt sunim. Tas bija mirklis, kad pretim parādījās automobilis. Gatis jau paspēja daļēji atgriezties savā joslā. Pie jēgas nācu tikai tad, kad runāju ar policistiem.”
Apsūdzētais (piepaceltā balsī): “Cik tālu no krustojuma bija suņi?”
Liecinieks: “Tu nebļauj uz mani! Nevaru pateikt.”
Apsūdzētais Uldis Priedīts uzskata, ka nekādi suņi nav bijuši. Viņš, kā pats apgalvo, esot bijis piesprādzējies. Eksperts O. Irbītis gan secinājis, ka neesot bijis piesprādzējies. Negadījumā guvis smagas traumas un nokļuvis reanimācijā. Ko redzējis negadījuma laikā, liecinās kādā no nākamajām tiesas sēdēm.
Pretimbraucošais mētājies no vienas puses uz otru
Savam tēvam piekrīt arī Kaspars Priedīts – suņi izdomāti. Viņš uzskata sevi par labu braucēju – bija izgājis autokursus, atlicis tika nolikt eksāmenus. Bijis piesprādzējies. Nav guvis lielas traumas. Tai dienā pa bedraino, šķembaino ceļu braucis ar atļauto ātrumu. Kad aptuveni 50–60 metru attālumā ieraudzījis pretimbraucošo automobili mētājamies no vienas puses uz otru, mēģinājis to apbraukt pa kreiso pusi un vienlaikus bremzējis.
“Viņš speciāli man labajā spārna ietriecās! Riktīgi ātri brauca. Likās, ka pat paātrinājās,” liecina autovadītājs.
Bojā gājušās Emīlijas mamma Eva Melbārde traģēdijas brīdī atradusies līdzās meitai aiz vīra. Liekas, ka piesprādzējusies. Negadījumā sadragājusi plecu, salauzusi roku un sasitusi galvu. Bija aizbraukuši pakaļ vīram uz Mēriem, nopirkuši veikalā krējumu un devušies mājup. Atceras, ka pirms avārijas Kaspars vadījis automobili apmēram ar 70 km/h. Īsi pirms sadursmes skatījusies pa labi uz aitu ganāmpulku pļavā, kad Kaspars iebļāvies: “Kas te notiek?” – un bijis blieziens viņai pa galvu, kopumā nežēlīgs trieciens. Kundze atceras, ka Kaspars iebraucis pretējā kustības joslā, lai apbrauktu pretim braucošo automobili un vienlaikus bremzējis. Suņus nav redzējusi. Pēc trieciena attapusies un aiz elkoņiem izvilkusi no automašīnas meitiņu, kas bijusi noliekusies starp priekšējiem sēdekļiem.
Bija vai nebija suņi?
Par suņiem tagad neviens neko vairs nepierādīs. Aptuveni 200 metru attālā divstāvu daudzdzīvokļu mājā patiešām tolaik dzīvoja trīs suņi (tagad palikuši divi), kuriem paticis sēdēt grāvī un ķert garāmbraucošās automašīnas. Suņu saimniece Antra tai laikā atradusies Vācijā un suņi bijuši vīra uzraudzībā. Pēc notikušā vīrs viņai piezvanījis un izstāstījis, par ko suņi tiekot vainoti. Suņi patiešām atradušies ārpus dzīvokļa. Kad pēc negadījuma vīrs izskrējis ārā, suņi atradušies mājas pagalmā.
“Bet tas attālums jau mazs… Pa nakti suņi atrodas dzīvoklī, pa dienu – pagalmā. Melnajam, Robim, ieraugot automobili, patīk skriet gar ceļa malu, bet baltā skrien pakaļ,” neslēpj suņu saimniece.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 19. oktobrī. Paralēlajā tiesvedībā – 1. oktobrī.
