ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latiniks piektdien paziņoja, ka federālā valdība iegūs 10% akciju ASV mikroshēmu ražotājā Intel.
“Šis vēsturiskais līgums stiprina ASV līderpozīciju pusvadītāju jomā, kas gan veicinās mūsu ekonomikas izaugsmi, gan palīdzēs nodrošināt Amerikas tehnoloģisko pārsvaru,” Latiniks rakstīja X ierakstā, kam pievienota viņa fotogrāfija ar Intel izpilddirektoru Lip-Bu Tanu.
Prezidents Donalds Tramps atklāja darījumu piektdien, uzstājoties Ovālajā kabinetā, nosaucot to par “lielisku darījumu viņiem”.
Santa Klāras, Kalifornijas, mikroshēmu ražotāja akcijas piektdien pieauga par vairāk nekā 5%.
Intel paziņojumā norādīja, ka ASV valdība veiks 8,9 miljardus ASV dolāru investīcijas Intel parastajās akcijās.
Līdzekļi bija paredzēti no iepriekš piešķirtām, bet vēl neizmaksātām dotācijām, norādīja Intel, tostarp līdzekļiem, kas solīti saskaņā ar ASV CHIPS un zinātnes likumu, kas tika pieņemts prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā.
“Kā vienīgais pusvadītāju uzņēmums, kas ASV veic vadošo loģikas pētniecību un attīstību un ražošanu, Intel ir dziļi apņēmies nodrošināt, lai pasaulē vismodernākās tehnoloģijas būtu ražotas Amerikā,” paziņojumā sacīja Tans kungs.
“Prezidenta Trampa uzmanība ASV mikroshēmu ražošanai veicina vēsturiskas investīcijas svarīgā nozarē, kas ir neatņemama valsts ekonomikas un nacionālās drošības sastāvdaļa,” viņš piebilda.
Pēdējos gados Intel ir cīnījies, lai palielinātu mikroshēmu ražošanas jaudu, un ir krietni atpalicis no konkurenta Nvidia, kura tirgus kapitalizācija ir pārsniegusi 4 triljonu ASV dolāru atzīmi, savukārt Intel tirgus kapitalizācija ir bijusi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru robežās.
Kādreizējā Silīcija ielejas ikona nav spējusi izmantot mobilo tehnoloģiju un, pēdējā laikā, mākslīgā intelekta attīstību, kurā dominējusi Nvidia.
Uzbrukumā
Pēdējās nedēļās Intel bija nonācis ASV prezidenta Donalda Trampa uzmanības centrā. Šī mēneša sākumā Tramps aicināja Tanu nekavējoties atkāpties no amata, apsūdzot viņu problemātiskās saitēs ar Ķīnu.
Tramps nosauca Tanu par “ļoti ieinteresētu” saistībā ar iespējamiem ieguldījumiem uzņēmumos, kurus ASV uzskata par saistītiem ar Ķīnas armiju.
Tans Intel darbiniekiem nosūtītā piezīmē, kurā viņš aizstāvējās un teica, ka “vienmēr ir darbojies saskaņā ar augstākajiem juridiskajiem un ētiskajiem standartiem”, apsūdzības nosauca par “dezinformāciju”.
Tans ir ASV pilsonis, dzimis Malaizijā un audzis Singapūrā. Amerikāņiem ir likumīgi ieguldīt Ķīnas uzņēmumos.
Trampa uzbrukums sekoja pēc tam, kad republikāņu senators Toms Kotons nosūtīja Intel valdei vēstuli, kurā pauda līdzīgas bažas un apšaubīja uzņēmuma spēju būt “atbildīgam Amerikas nodokļu maksātāju naudas pārvaldniekam un ievērot piemērojamos drošības noteikumus”.
“Radoša ideja”
Piektdienas paziņojums seko pēc tam, kad Baltā nama preses sekretāre Karolīna Levita nedēļas sākumā nosauca priekšlikumu par “radošu ideju, kas nekad iepriekš nav īstenota”.
Saskaņā ar ziņojumiem, Trampa administrācija nesen lika Nvidia un AMD piešķirt valdībai 15% samazinājumu no ieņēmumiem no mākslīgā intelekta mikroshēmu pārdošanas Ķīnā.
Lai gan šī pieeja tiek uzskatīta par neparastu, Džeikobs Feldgoiss, vecākais datu pētījumu analītiķis Džordžtaunas Universitātes Drošības un jauno tehnoloģiju centrā, vilka paralēles starp kapitāla daļu un iepriekšējo pieeju, piešķirot Intel dotāciju finansējumu.
“Tas joprojām kalpo tam pašam kopējam mērķim, kas ir tiešākas lomas ieņemšana privātajos tirgos, lai veicinātu ASV ekonomiskos un nacionālās drošības mērķus, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiskās līderpozīcijas saglabāšanu – vai tās patiesu atgūšanu – pusvadītāju ražošanā,” Feldgoiss sacīja BBC.
Šis darījums mūsdienās tiek uzskatīts par retu, taču ne bez precedenta. 2008. gada Lielās finanšu krīzes laikā ASV valdība iegādājās kontrolpaketi autoražotājā General Motors, kas bija gatavs bankrota novēršanai. Galu galā tā pārtrauca savu darbību, ciešot aptuveni 10 miljardu dolāru zaudējumus.
Feldgoisa kungs sacīja, ka Trampa administrācija šogad izmantoja līdzīgu pieeju darījumā ar MP Materials, Nevadas štatā bāzētu uzņēmumu, kas nodarbojas ar retzemju metālu ieguvi.