Šī gada sākumā ekonomika bija nedaudz pieaugusi, jo uzņēmumi centās apsteigt tarifus, taču tagad valsts atkal ir nonākusi lejupslīdes teritorijā.
Saskaņā ar Federālā statistikas biroja piektdien publicētajiem datiem, Vācijas ekonomika no aprīļa līdz jūnijam saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Tas ir sliktāk nekā sākotnējā aplēse -0,1% apmērā un notiek pēc tam, kad Vācijas IKP gada sākumā pieauga, jo īpaši tāpēc, ka uzņēmumi pastiprināja uzņēmējdarbību ar ASV, lai apsteigtu prezidenta Trampa noteiktos tarifus.
“Īpaši rūpnieciskā ražošana bija sliktāka nekā sākotnēji pieņemts,” paziņoja Federālais statistikas birojs.
Mājsaimniecību patēriņš arī tika pārskatīts uz leju līdz 0,1 %, jo ir pieejama jauna informācija par pakalpojumu sektoriem, piemēram, mēneša dati par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem par jūniju.
Valdības gala patēriņa izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0,8 %, savukārt investīcijas, būvniecības nozare un neto eksports samazinājās.
Neskatoties uz nonākšanu recesijas teritorijā, ceturtdien S&P Global publicētie PMI dati, kas balstīti uz ikmēneša iepirkumu vadītāju aptaujām, radīja optimistiskāku ainu.
“Uzņēmējdarbības aktivitāte augustā pieauga trešo mēnesi pēc kārtas visā Vācijas privātajā sektorā, izaugsmes tempam sasniedzot straujāko līmeni kopš marta,” ceturtdien atzīmēja S&P Global.
Šis optimisms nestabilo ekonomisko apstākļu apstākļos varētu būt saistīts ar optimistisku ASV tarifu prognozi vai ar Vācijas valdības solīto fiskālo stimulu.
Vācija šogad ir apstiprinājusi konstitucionālu grozījumu savā “parādu bremzēšanas” noteikumā, kas nozīmē, ka aizsardzības izdevumiem, kas pārsniedz 1% no IKP, nepiemēro aizņemšanās ierobežojumus. Valdība ir arī izveidojusi 500 miljardu eiro lielu ārpusbudžeta fondu papildu infrastruktūras izdevumiem.
Tomēr ASV tarifi jau sāk ierobežot IKP izaugsmi, jo tirdzniecības līgums starp ES un ASV joprojām ir procesā.
“Jaunākie uzņēmumu rezultāti jau bija sāpīgs atgādinājums, ka ASV tarifi, kā arī strukturālās pārejas otrajā ceturksnī bija pilnā sparā, ietekmējot uzņēmumu rezultātus,” sacīja ING ekonomists Karstens Bžeskis.
Viņš turpināja: “Šī ir tendence, kas trešajā ceturksnī pārāk nemainīsies, jo ASV tarifi lielākajai daļai Eiropas preču ir 15%, un nav skaidrs, vai (un kad) 27,5% tarifi automašīnām tiks atgriezti līdz 15%. Tā kā 10% no kopējā Vācijas eksporta apjoma nonāk ASV, jaunie tarifi ietekmēs ekonomikas izaugsmi.”
IKP gada pieaugums otrajā ceturksnī sasniedza 0,2%, salīdzinot ar 0,3% pirmajā ceturksnī.