Jūs satikāt jaunu cilvēku un sajutāt iekšā ko satraucošu? Kā lai īsti saprot, ka tā ir patiesa mīlestība, nevis vienkārša pieķeršanās?
Un kā jūs saprotat atšķirību starp īstu mīlestību un vienkāršu pieķeršanos? Iespējams, ka vienkārši kļūstat daudz atkarīgāki no otra cilvēka, bet par dziļām un patiesām jūtām šoreiz nemaz nav runa?
Tā gadās pat ļoti bieži. Reizēm cilvēks maina savus mīļotos cilvēkus kā zeķes, katru reizi būdams ļoti pārliecināts, ka šī gan ir īsta mīlestība. Iespējams, ka kas tāds jau ir atgadījies arī ar jums. No malas tā vien šķiet, ka nekas nespēs izjaukt šīs attiecības, taču laika gaitā tās tomēr izjūk. Tad uzrodas pavisam loģisks jautājums: vai tā vispār bija mīlestība? Vai arī tas vienkārši bija spontāns emociju uzplūdums, kas tika veltīts bailēm no vientulības.
Protams, ka nepastāv viens universāls mērs, kas nosaka jūtu lielumu. Neviens jums nekad nepateiks, vai jūs mīlat šo cilvēku vairāk par viņu. Viss ir ļoti sarežģīti. Ir jāiemācās uzticēties savai sestajai maņai un iekšējām jūtām.
Diemžēl to neizdodas realizēt tuvu ne katram. Katrs no mums baidās no vientulības. Šīs bailes parasti mudina cilvēkus pieņemt steidzīgus lēmumus. Dziļas bailes no vientulības var likt jums sajust un redzēt otrā cilvēkā to, kā patiesībā nemaz nav. Šāda nepareiza jūtu traktēšana pavisam negatīvi ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi. Tādā veidā jūs varat kaitēt ne tikai sev, bet arī apkārtējiem.
Ir cilvēki, kas tik izmisīgi pieķeras ticībai par mīlestību, ka nespēj dot mierīgi dzīvot savam partnerim. Patiesībā tas norāda uz cilvēka vājumu. Tā ir banāla nevēlēšanās ieskatīties patiesībai acīs.
Nav universāla mīlestības noteicēja. Viss dzīvē ir ļoti individuāli. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nav iespējams noteikt parastas atšķirības starp īstu mīlestību un vienkāršu pieķeršanos cilvēkam.