Eiropas tirgu vērtība strauji nokritās, jo pēc intensīvām izpārdošanām Āzijas sesijā pirmdien turpināja dominēt noskaņojums, kas vērsts uz riska samazināšanos.
Francijas CAC 40 kritās par 2,78%, Vācijas DAX samazinājās par 2,84%, savukārt FTSE 100 pirmdienas rītā nokritās par 2,19% zemāk.
Tomēr eiro kurss nostiprinājās attiecībā pret lielāko daļu pārējo nozīmīgāko valūtu. Eiro kurss kopš pagājušās piektdienas pieauga par 2%, jo eiro tiek uzskatīts par patvēruma valūtu.
Japānas akciju tirgos bija vērojams ievērojams kritums, pirmdien samazinoties līdz pat 10%, tādējādi pagarinot intensīvo izpārdošanu, kas sekoja Japānas Bankas pagājušajā nedēļā veiktajam procentu likmju paaugstinājumam. Japānas jenas kurss sasniedza augstāko līmeni kopš 3. janvāra.
Tirgos vērojama paniska izpārdošana sakarā ar vājākiem ASV ekonomikas datiem, savukārt Federālo rezervju sistēma (FED) joprojām nevēlas samazināt procentu likmes. Ieguldītāji bažījas, ka FED varētu pārāk lēni mīkstināt monetāro politiku, lai izvairītos no ekonomiskās lejupslīdes.
Patvēruma aktīvu, t.sk. zelta, Japānas jenas, eiro un valdības obligāciju, vērtība pieauga, jo investori pievērsās drošākiem galamērķiem.
Divi Japānas etalona indeksi – Nikkei 225 un Topix – kritās par vairāk nekā 10 %. Šis tirgus kritums sekoja Japānas Bankas (BOJ) procentu likmju paaugstināšanai un turpmākajiem pasākumiem obligāciju pirkšanas programmas pārtraukšanā. Šie pasākumi izraisīja būtisku Japānas jenas kursa kāpumu.
Turklāt procentu likmju kāpums izraisīja bažas, ka Japānas uzņēmumiem, no kuriem daudziem ir augsts parādu līmenis, var būt grūtības uzturēt savu darbību. Ieguldītāji izpārdeva savus vērtspapīrus akciju tirgos un konvertēja skaidro naudu jenās, gaidot lielāku peļņu no procentu likmju kāpuma.
Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru pieauga par 7%, sasniedzot augstāko līmeni kopš janvāra.
Japānas akciju tirgus izpārdošanas izplatījās arī citos reģionālajos tirgos, jo Japānas valdībai pieder ievērojamas daļas ārvalstīs, īpaši Volstrītā.
Valdību obligāciju ienesīgums pasaulē strauji samazinājās sakarā ar valdošo noskaņojumu, kas vērsts pret risku, jo krīzes laikā obligācijas parasti tiek uzskatītas par drošu patvērumu. Obligāciju ienesīgums mainās apgriezti proporcionāli obligāciju cenām. Vadošais rādītājs – ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums – saruka līdz 3.75%, kas ir zemākais līmenis kopš 2023. gada jūnija. Āzijā Japānas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likme samazinājās par 14 bāzes punktiem līdz četru mēnešu zemākajam līmenim – 0,8%.
Eiropas galveno valdību obligāciju cenu svārstības var būt līdzīgas, un Vācijas obligāciju un Apvienotās Karalistes zeltu cenas izjūt augšupvērstu spiedienu.
Zelta cenas pieauga tuvu visu laiku augstākajam līmenim, jo dārgmetāls tiek uzskatīts arī par tradicionālo patvēruma aktīvu. Zelta nākotnes līgumi Comex biržā pieauga par 0.73% līdz 2487 ASV dolāriem (2275 eiro) par unci, tikai 0.7% atpaliekot no jūlijā reģistrētā visu laiku augstākā līmeņa.