2014. gada 6. decembrī Ķīpsalā pazuda 79 gadus veca sieviete, kura devās uz dievkalpojumu. Pēc nedēļas atrada viņas līķi, bet 18. decembrī — vēl vienu mirušu sievieti. Kopš traģiskajiem notikumiem pagājuši septiņi gadi. Portāls “Apollo.lv” apkopoja, kas par notikušo zināms līdz šim.
6. decembrī bez vēsts pazuda 1935. gadā dzimusī Leonīda, kura bija devusies uz kādas baznīcas dievkalpojumu. Pēc dievkalpojuma sieviete neatgriezās savā dzīvesvietā — klosterī Ķīpsalā.
Policija Leonīdas mirstīgās atliekas atrada pēc nedēļas, 14. decembrī. Tās bija netālu no sievietes dzīvesvietas un paslēptas zem sazāģētu koku un zaru kaudzes.
Tika konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes — sista brūce galvā. Slepkavības dienā Leonīda nebija ģērbusies mūķenes apģērbā. Netika konstatētas arī laupīšanas pazīmes.
Notikušais bija liels šoks citām klostera pārstāvēm.
“Es domāju, ka viņa bija ļoti svēta māsa, un viņas nāve ir viens liels noslēpums, raidījumam “TV3 Ziņas” sacīja klostera pārstāve.
Par otras sievietes pazušanu Valsts policija informāciju saņēma 2014. gada 18. decembrī, vēsta raidījums “Panorāma”.
1958. gadā dzimušās sievietes meklēšanā iesaistījās gan policisti, gan pazudušās sievietes kolēģi, ar kuru palīdzību Ķīpsalā, Balasta dambī netālu no Matrožu ielas tika atrasts sievietes līķis.
Sievietei bija sista brūce galvā, saplēstas drēbes, turklāt varmāka līķi bija mēģinājis noslēpt.
“Ļoti intensīvs darbs, kurā tika iesaistīti gan kriminālpolicijas spēki, gan teritoriālais iecirknis, ļāva mums agri no rīta aizturēt iespējamo nozieguma izdarītāju.
Tagad varu pateikt, ka šobrīd viņš jau sniedz liecības par to, ko viņš ir izdarījis,” pēc aizdomās turētā aizturēšanas teica Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.
2014. gada 19. decembrī Valsts policija aizturēja kādu 18 gadus vecu jaunieti, kurš tika turēts aizdomās par divu padzīvojušu sieviešu slepkavībām.
18 gadus vecais jaunietis atzinās abās slepkavībās.
Nogalinātā klostermāsa nebija spējīga pretoties
Lieciniece, kura arī bija klostera māsa, dzīvoja kopā ar vienu no noslepkavotajām sievietēm. Viņa stāstīja, ka mirusī bija ļoti labs cilvēks.
Sievietei bijusi ļoti vāja veselība, tostarp problēmas ar sirdi. Klostera māsa izteicās, ka nogalinātā nebija spējīga fiziski aizstāvēties.
Tāpat lieciniece sacīja, ka, ierodoties slepkavības vietā, viņai licies, ka nogalinātajai uzgāzies koks — viss ķermenis izskatījās smagā stāvoklī, bet viņa pat nespēja iedomāties, ka tā varētu būt bijusi slepkavība, jo tā neizskatījās.
Lieciniece arī pastāstīja, ka mazliet pazīst apsūdzēto, jo viņš nāk no ģimenes, kas dzīvo blakus klosterim un ar kuru viņi ir pazīstami. Sieviete izteicās, ka patlaban ir grūti pieņemt apstākli, ka apsūdzētais varētu būt pastrādājis šos noziegumus, jo grib vēlēt tikai labu šai ģimenei un cenšas neturēt ļaunu prātu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu