Daudzi bērni, un dažreiz arī pieaugušie dievina piebarot zivtiņas vai gulbjus, metot maizi ūdenī.
Lūk, arī šis zēns sēdēja uz pakāpieniem un vienkārši meta maizi ūdenī, vērojot ūdens virsmu. Principā, viņš diezin vai cerēja ieraudzīt kaut ko neparastu, vienkārši bija iegrimis savās domās.
Bet pēkšņi, kā pasakā, ūdens pašķīrās un virspusē uzpeldēja kas satriecošs. Vienkārši neiespējami!