Aplūkojot “Latvijas Avīzē” skatāmo diagrammu “Latviešu īpatsvars dažādās pilsētās un reģionos”, kas balstās uz Centrālas statistikas pārvaldes datiem, neviļus apmulsu: ja latviešu īpatsvars valstī, kurai viņi deva nosaukumu, ir 62 procenti, bet, kā tas angliski tik labi skan, “etnisko” krievu īpatsvars ir 25 procenti, kas tad ir tie pārējie 13 procenti? Ziņo viens no lielākajiem Latvijas portāliem LA.lv
Ja šos 13% ņemtu vienkop, sanāktu iespaidīga minoritāte jeb mazākumtautība. Bet tādas tak nav! Cik nu mūsdienu Latvijā, teiksim, itāliešu vai to pašu ķīniešu, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas? Vai 8000 ebreju – sīkums.
Tātad loģiski pieņemt, ka vismaz 10 procenti Latvijas iedzīvotāju ir fiktīva “krievvalodīgo kopiena”: daļa no poļiem un baltkrieviem, tatāri un baškīri, uzbeki un kazahi, kuri te ieradās kā milzīgā “padomju cilvēku” viļņa sastāvdaļa, kas vēlās, tēlaini izsakoties, pāri Zilupei tai Maskavas virskundzības pusgadsimtā un bija pamatīgi pārkrievojušies, klāt pieliekot daļu no Latvijā palikušajiem ebrejiem.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu