Visi gāja garām, bet es nolēmu uzsaukt bezpajumtniekam pusdienas. Viņš man atstāja zīmīti, ko izlasot, es apraudājos

Vīrietis pateicās man par pusdienām un aizgāja, bet es aizgāju pēc tējas, lai varētu pasēdēt un pārdomāt mūsu sarunu.

Kad es atgriezos pie galdiņa, tad ieraudzīju uz tā zīmīti. Kad es to atvēru un izlasīju, man acīs sariesās asaras:

Paldies Tev, ka nepagāji garām. Tev ir laba sirds, bet tas mūsdienās ir ļoti svarīgi.

Pirms tikšanās ar tevi es domāju, ka visa mana dzīve ir zudusi, taču tu iedevi man cerību un parādīji, ka ne viss ir tik bezcerīgs kā šķiet un es centīšos atgriezties mājās.

LASI VĒL: Viesmīle ar smaidu sejā apkalpoja šo bezpajumtnieku. Taču viņa nevarēja pat iedomāties, kas viņš bija patiesībā…

Vēlu tev veiksmi un lai tavā ceļā gadās tikpat labi un atvērti cilvēki ar lielu sirdi.

Šo zīmīti es joprojām glabāju pie sevis un man gribētos, lai cilvēki, izlasot manu rakstu, kaut vai reizēm nepaietu garām šādiem bezpajumtniekiem un iespēju robežās palīdzētu, jo likteni paredzēt nevar u neviens no mums nezina, kas mūs sagaida nākotnē.

avots: vranya.net