Vīrs uzstādīja nosacījumu: vai nu bērns, vai dzīvoklis. Bet es visu izdomāju pa savam

Vīrs tādu reakciju nebija gaidījis, jo es taču vienmēr ar visu biju mierā, bet te pēkšņi – es burtiski uzsprāgu. Tad viņš sāka mani pierunāt: “Nu labi, ja gribi, dzemdē ar, tikai zini, ka man ir smags darbs un es nevarēšu tev palīdzēt.” Man burtiski palika slikti, un es savācu  vīra mantas un izmetu viņu ar tām no dzīvokļa un teicu: atnāksi rīt, es atdošu tev daļu dzīvokļa naudas un vairāk nenāc. Vīrs sāka lūgties, taču es negribēju viņu ne redzēt, ne dzirdēt – tik pretīgs viņš man likās. Nākamajā dienā es atprasījos no darba un iesniedzu šķiršanās dokumentus. Tā kā mums bērnu nebija, tad mūs izšķīra turpat dzimtsarakstu nodaļā. Bijušais vīrs un bijuši vīramāte zvanīja, nāca, lūdzās, lai es apdomājos, taču es biju savu vārdu pateikusi.

Vīrs satika citu sievieti. Viņi sarakstījās, dzīvo pie vīramātes un sieva ir stāvoklī. Pēc diviem gadiem es satiku savi īsto vīrieti, mēs sarakstījāmies, es esmu stāvoklī un man būs dvīņi. Man tagadējais vīrs mani ļoti mīl un rūpējas par mani. Tā lūk man bijušais vīrs stādīja man noteikumus. Ļoti lūdzu, ja jums jūsu vīrietis uzstāda tādus noteikumus, nekavējoties pametiet viņu, nekas labs jums ar viņu nav gaidāms.

avots

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru