Marijai aizbrauca jumts – viņa nolēma dzemdēt ceturto bērnu bez vīra piekrišanas, kurš vairāk bērnus nevēlās. Pēteris jau tā knapi velk visu ģimeni, naudas mūždien trūkst, dzīvi no algas līdz algai. Saka, ja netaisīšot abortu, tad iešot no viņas prom, taču Marija ir pārliecināta, ka viņš blefo….
Citēju:
“Es to pavisam neplānoju, taču tā notika. Es nevaru pieļaut slepkavību. Apaugļota olšūna jau ir aizsākusies dzīvība, kas attīstās. Manam bērnam ir dvēsele, es dzīvoju uz Zemes un pakļaujos pasaules radīšanas likumiem. Tas nozīmē, ka man ir lemts dzemdēt šo bērnu.”
Es nesaprotu tādas vistas. Aptiekās ir tik daudz pretapaugļošanās līdzekļu, izvēlies, kāds patīk. Vienkārši ar galvu, nevis citu vietu pirms tam vajag domāt. Es patiesi domāju, ka par aizsargāšanos pirmām kārtām ir jādomā sievietei. Tā ir ne tikai atbildība par bērna dzimšanu, bet arī par pilnvērtīgu dzīvi viņam, par jau piedzimušo bērnu pilnvērtīgu attīstību.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu