Sāku interesēties par to, kas viņai vajadzīgs, taču izrādījās, ka viņai mājās itin nekā nav. Nopirku viņai visu, kas bija nepieciešams. Pēc tam aizvedu kundzi mājās, apsolīju viņai piezvanīt. Pie viņas mājas durvīm noskaidroju vēl kaut ko – tantiņa veselu mēnesi nebija gājusi ārā. Viņa bija ēdusi tikai konservus, kas pirms pāris dienām viņai bija beigušies. Tad viņa ar asarām acīs paņēma manu roku:
“Jūs zināt, dēliņ (tā arī viņa mani uzrunāja – uz “Jūs” un “dēliņ”), kad es gāju ārā no mājām, prasīju Dieviņam, lai viņš man sniedz kaut nedaudz naudiņas, lai es spētu nopirkt ēdienu. Bet jūs man devāt daudz vairāk!”
LASI VĒL: Sieviete nopirka ziedošu kaktusu, un mājās atklāja, ka veikalā ir tikusi apmānīta
Brīnumainā kārtā tantiņa dzīvoja jaunā un skaistā mājā. Izrādās, ka šeit viņai dzīvokli piešķīra pašvaldība, jo viņas iepriekšējo daudzstāvu māju nācās nojaukt. Viņa visu laiku dzīvoja kopā ar dēlu, bet nelaimīgā kārtā viņa savu dēlu jau pirms sešiem gadiem bija apglabājusi. Viens no interesantākajiem faktiem ir tas, ka mājas iedzīvotāji zina gan tantiņu, gan zināja arī viņas dēlu. Turklāt viņi noteikti ir redzējuši arī to, kādā paskatā ir vecā kundze.
Viņas dzīvoklī uz grīdas ir kartons, visa sadzīves tehnika ir burtiski izrauta ārā no virtuves sienām. To izdarīja viņas pašas māsa ar līgavu… Viņas gaida brīdi, kad varēs tikt pie paša dzīvokļa.
Es saprotu, kādēļ vecajai kundzei gluži vienkārši nepietiek ēšanai, jo šajā jaunajā ēkā komunālie maksājumi ir divtik lielāki, nekā tie bija viņas iepriekšējā vecajā piecstāvu ēkā. Šeit nevar pat dienu kavēt visus maksājumus! Citas dzīvesvietas tantiņai nav un arī mainīt pret kaut ko pieticīgāku viņa baidās, jo vecus cilvēkus var viegli apmānīt.
Ir kaut kas tāds, ko es nesaprotu…
Produktu grozs, kura dēļ vecā tantiņa varēs vēl mēnesi dzīvot, maksā apmēram 30 eiro. Vai tad tiešām “nabadzīgie” ēkas iedzīvotāji nevar atļauties samesties šādu naudas summu, lai neļautu vecajai kundzei nomirt badā? Un vecā kundze ir tiešām lielisks un godājams cilvēks! Viņa strādāja Kosmosa pētniecības institūtā par zinātnieci. Dziedāja lielajā korī. Palūkojot viņas jaunības bildes – tiks skaista sieviete bija! Skumji iedomāties, ka viņai ir jādzīvo šādas vecumdienas…
Māsa zvana reizi pusgadā – lai noskaidrotu, vai viņa vēl nav nomirusi. Kad viņa liek nost klausuli, parasti dzird lamu vārdus. Viņai taču ir dēla sieva ar mazdēls, kuriem tik ļoti noderētu dzīvoklis.
Es nelūdzu nekādu pateicību, bet mana sirds nespēja ko šādu pieņemt. Garantēšu to, ka vecajai kundzei būs ko ēst, ko vilkt mugurā un viņa varēs dzīvot sanatorijā. Domāju, ka viņa nodzīvos daudz ilgāk par savu māsu.
Kad devos prom dzirdēju tik daudz labus vārdus – vecā kundze nezināja, kā vien pateikt paldies. Viņa raudāja, pateicās, negribēja mani aizturēt, bet arī prom laist nē. Apsolīju viņai, ka ik pa laikam iebraukšu ciemos.
LASI VĒL: Draugs no gaļas kombināta pasacīja, kurus pusfabrikātus labāk nepirkt
Mans personīgais lūgums ikvienam, kas šo lasa: vienalga no kurienes nākat – Rīgas, Liepājas, Bauskas vai Daugavpils – ja jums ir iespēja kādam palīdzēt, tad nemaz negaidiet, bet dariet! Tā summa, kuru jūs iztērēsiet, lai palīdzētu senioriem, nebūt nav liela, taču viņiem tas nozīmē, ka būs iespējams nodzīvot vēl vienu dienu šajā pasaulē. Līdzko būsiet nolēmuši kādam no senioriem palīdzēt, centieties to izdarīt nevis aiz žēlastības, bet aiz cieņas par to, ko viņi savas dzīves laikā ir sasnieguši un darījuši.
Noteikti neesiet vienaldzīgi un dalieties arī ar citiem lasītājiem!
Avots: marketium.ru