Vispirms viņš saka, ka vajag notievēt. Vēlāk – ka, enerģiskāk jākustas un jāizskatās jautrākai. Optimistiskākai. Nedrīkst žēloties. Varbūt vēl jānomaina frizūra.
Jāizlasa populāra grāmata vai pašattīstībai jānoskatās kāda filma. Bet kad notievēsi, nomainīsi frizūru, uzvilksi jaunas drēbes un sāksi optimistiskāk smaidīt, pateiks, ka izskaties novecojusi. Un ko tad darīt?
Tā viens vīrietis pateica savai sievai, ar kuru kopā bija nodzīvojis jau divdesmit piecus gadus. Kad viņa sportiskā apģērbā gāja ar viņu sarežģītā pārgājienā ar smagu mugursomu plecos. Visu dzīvi viņa bija tievējusi, plēsusies sporta zālē, trenējusi presīti un veidojusi arvien jaunas frizūras, kādas patika vīram. Skatījās filmas, kuras gribēja viņš un lasīja grāmatas, kuras viņš ieteica. Atvaļinājumos laivoja pa upēm un kāpa kalnos.
Vakaros pie ugunskura, atgaiņājoties no odiem, ģitāras pavadījumā dziedāja dziesmas. Vīrs mīlēja pavadīt atvaļinājumus tieši šādi. Un sieva darīja visu, kā patika viņam. Uzklausīja kritiku, centās, bet pēc tam vīrs dusmojās, ka viņa ar mugursomu uz muguras kustās pārāk lēni. Un tad viņš to pateica: tu esi palikusi veca!
Kā uztvert šādu kritiku? Tas nav ne svars, ne frizūra. Un tā nav jauna filma par kosmosu, kuru vienkārši jānoskatās. Piecdesmit pieci nekur nepazudīs. Protams, ka paliek grūtāk nest mugursomu un brist cauri biezoknim, dziedot dziesmas.. Ceturdaļgadsimtu cilvēks ir darījis visu, kā gribējis otrs – lai saglabātu šo laulību. Lai mīlētu. Lai būtu sapratne!
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu