Un beidzot arī sanāca! Par izdevušos mēģinājumu viņa izbazūnēja visiem un visur! Daša ļoti pārdzīvoja par sevi un mazuli, tāpēc visu grūtniecību viņa nogulēja vai nu slimnīcā, kur ārsti viņu pastāvīgi novēroja, vai arī mājās. Viņa pārcēlās dzīvot pie mammas. Gaidīja meitenīti, nopirka visu to labāko, gatavojās kļūt par mammu.
Pienāca laiks dzemdēt un līdz dzemdībām viņu atstāja dzemdību namā. Daša piedzemdēja, es zvanu, lai viņu apsveiktu un pajautātu, kad viņas izrakstīs. Viņa atbildēja sausi, ka viņa izrakstīsies viena, bez meitas. Es nesāku viņu iztaujāt, nolēmu visu uzzināt no tantes. Tante apstiprināja, ka Daša bērnu atstās dzemdību namā, jau ir uzrakstījusi atteikumu. Par iemeslu neteica neko.
LASI VĒL: Paskatījos uz dēla izraksta no dzemdību nama, un sapratu, ka esmu apmānīts
Pēc nedēļas Daša atgriezās mājās, pārdeva visas mantas un sāka dzīvot, kā iepriekš, par meitu viņa pat neatcerējās. Es visu laiku domāju, kas tam visam par iemeslu. Nē, meitenīte bija pilnīgi vesela, tā teica tante, dzīvoklis ļāva viņiem dzīvot trijatā, naudas arī bija pietiekoši, tad kas tam visam par iemeslu? Daša neatbildēja.
Tagad māsīca dzīvo savu dzīvi, strādā, īrē dzīvokli, satiekas ar kaut kādu vīrieti, par meitenīti nerunā un nepieļauj nekādus centienus uzsākt sarunu par to tematu. Bet man ir ļoti smagi ap sirdi no tā, ka man mazā radiniece tagad ir viena pati bērnu namā. Es tikai ļoti ceru, ka viņai atradīs labus vecākus, kuriem viņa izrādīsies vajadzīga.