Vīrietim jāmāk darīt visu
Es visu protu – zāģēt, čīgāt, kalt. Vīrietim tas viss ir jādara, un nevis stieņi jācilā fitnesa klubā. Oi, daži žēlojas, nav darba. Iemācies flīzēt – braukāsi ar “Mersedesu”. Es sev zemesgabalā veselu pilsētu esmu izbūvējis, pirti, šķūni. Bet, ja guļ uz dīvāna un ēd arbūzu – tad slikti beigsi. Ar alkoholu, narkotikām. Diemžēl mūsdienās ir daudz tādu vīriešu.
Kad pie manis atbrauc ciemos, tad saka:”Augstu esat uzkāpuši”. Un es jautāju: “Augstu no kā?” Un cilvēks apklust. Tāpēc, ka dzīvoju laukos, man katra diena ir savādāka. Katru dienu citas debesis. No rīta piecēlos – un sākās vāveres ritenis, bet vakarā skaties un redzi: un tādi mākonīši, un Dievs vēl tādus atsūtījis. Nu neko sev! Stāvi un kā neprātīgs skaties zvaigznēs un domā: “Vai dieniņ, un, ja nu es rīt nomiršu, ko es viņam teikšu?” Kā teikts lūgšanā: ja tava ēna ir tik skaista, kāds gan esi tu pats? Es reiz iegāju mājā, domāju, tūlīt ieslēgšu datoru, bet nebija elektrības.
Un es izrādījos pilnīgā tumsā. Apgulieties tā tumsā, atslēdzies visus “pīkstuļus” un uzdodiet sev tādu jautājumu: kas jūs esat un kā jūs dzīvojat? Es vispār esmu tāds normāls čalis vai tā ne visai?
Pjotrs Mamonovs
Avots: makataka.ru