Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Kenijas prezidents Viljams Ruto Berlīnē parakstīja vienošanos par vācu darba tirgus atvēršanu kenijiešiem.
Berlīne ir piekritusi atļaut kvalificētiem un daļēji kvalificētiem Kenijas darba ņēmējiem ieceļot Vācijā saskaņā ar kontrolētu un mērķtiecīgu darbaspēka migrācijas vienošanos.
Kenija cīnās ar arvien lielākām grūtībām nodrošināt darbu un pietiekamus ienākumus saviem jaunajiem speciālistiem, savukārt Vācija saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Vācijas valdība ir paziņojusi, ka nolīgumā nav norādīts to darba ņēmēju skaits, kuriem tiks atļauts ieceļot.
Migrācijas nolīgumi ir galvenais pīlārs Vācijas valdības centienos ierobežot imigrāciju.
Nolīgums arī vienkāršos to kenijiešu repatriāciju, kuri atrodas Vācijā bez likumīgas atļaujas.
Pieci kenijiešu autobusu vadītāji jau ir uzņemti Flensburgā, Vācijas ziemeļos, izmēģinājuma projekta ietvaros.
Imigrācija šobrīd Vācijā ir ļoti aktuāla problēma, jo pieaugusi galēji labējās pret imigrāciju vērstās partijas“Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte.
Pēdējos gados Berlīnes valdības pēc kārtas ir ļāvušas valstī apmesties salīdzinoši lielam skaitam patvēruma meklētāju.
Migrantu krīzes laikā 2015.-2016. gadā Vācija uzņēma vairāk nekā miljonu cilvēku, kas lielākoties bēga no kara tādās valstīs kā Sīrija, un kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilnvērtīgs iebrukums, Vācija ir uzņēmusi 1,2 miljonus ukraiņu.
Vācija piekrita atvieglot dažus imigrācijas likumus, lai kenijieši varētu atrast darbu Eiropas lielākajā ekonomikā.
Berlīnes iestādes apsvērs arī iespēju pagarināt pagaidu uzturēšanās atļaujas Kenijas darba ņēmējiem, kuri ir ieguvuši apstiprinātu darbu.
Kenijiešiem tiks izsniegtas arī ilgtermiņa vīzas, lai viņi Vācijā varētu studēt vai apgūt profesionālo izglītību.
“Beidzoties ilgtermiņa uzturēšanās vīzas derīguma termiņam, kenijieši var saņemt pagaidu uzturēšanās atļauju studiju nolūkā Vācijā uz laiku līdz diviem gadiem,” teikts nolīgumā.
Pagaidu uzturēšanās atļauju var pagarināt, ja uzturēšanās mērķis vēl nav sasniegts, bet ir sasniedzams “saprātīgā” laikposmā, tiek piebilsts tajā.
Saskaņā ar vienošanos IT speciālistiem no Kenijas būs atļauts ieceļot un strādāt Vācijā pat tad, ja viņiem nav oficiālas kvalifikācijas.
Abas valdības atbalstīs kvalificētu darbinieku, kuri ir pabeiguši profesionālo izglītību vai ieguvuši universitātes grādu, imigrāciju, ja vien viņu kvalifikāciju ir atzinušas otras puses attiecīgās iestādes.
Vācijai ir nepieciešams vairāk medmāsu, bet kritiķi saka, ka Kenijai nevajadzētu atņemt tik ļoti nepieciešamos medicīnas speciālistus.
Vienošanās ietver arī noteikumus par pilsoņu atpakaļuzņemšanu un atgriešanos starp abām valstīm.
Tajā ir izklāstītas pamatnostādnes, lai novērstu un apkarotu darbaspēka ekspluatāciju, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību.
Ceturtdien Flensburgā sveicot piecus Kenijas autovadītājus, Šlēsvigas-Holšteinas transporta ministrs Klauss Ruhe Madsens sacīja, ka Vācijai ir vajadzīgas darbīgas rokas un gudri prāti.
Šoferi ir pirmā Kenijas strādnieku grupa, kurus autobusu uzņēmums Aktiv apmācīs izmēģinājuma projektā, cerot iegūt darbu Vācijā.
Programmā piedalīsies arī ārsti, medmāsas un skolotāji.
Starptautiskā Darba organizācija (SDO) paziņoja, ka, kā sagaidāms, šis darījums ievērojami palielinās Kenijas darba ņēmēju piekļuvi pienācīgam darbam ārvalstīs Vācijā un risinās darbaspēka trūkuma problēmu Vācijā.
“Tas ietver mehānismus Kenijas migrējošo darba ņēmēju tiesību un labklājības aizsardzībai Vācijā, nodrošinot drošu, sakārtotu un produktīvu migrāciju,” savā paziņojumā piebilda SDO.
Tomēr pastāv bažas par intelektuālā darbaspēka emigrāciju Kenijā, jo tādi speciālisti kā ārsti un medmāsas dodas strādāt uz ārzemēm, tādējādi vietējās slimnīcās rodas milzīgs medicīnas darbinieku trūkums.