ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sestdien tiks noteikti 25% muitas tarifi Kanādai un Meksikai, taču viņš joprojām apsver, vai importa nodokļos iekļaut arī naftu no šīm valstīm.
Donalds Tramps sacīja, ka viņa lēmuma pamatā būs tas, vai abu tirdzniecības partnervalstu noteiktā naftas cena ir taisnīga, lai gan viņa draudošo tarifu pamats attiecas uz nelegālās imigrācijas un fentanila ražošanā izmantoto ķīmisko vielu kontrabandas apturēšanu.
Kanādas un Meksikas naftas tarifu risks varētu apdraudēt Trampa vairākkārt pausto solījumu samazināt kopējo inflāciju, samazinot enerģijas izmaksas. Ar tarifiem saistītās izmaksas varētu tikt pārnestas uz patērētājiem kā augstākas benzīna cenas – jautājums, ko Tramps izvirzīja republikāņu prezidenta kampaņas centrā, solot viena gada laikā uz pusi samazināt enerģijas izmaksas.
“Gadu pēc 20. janvāra mēs visā valstī uz pusi samazināsim jūsu enerģijas cenas,” Tramps sacīja 2024. gadā Pensilvānijā notikušajā pilsētas sapulcē.
Saskaņā ar Enerģētikas informācijas administrācijas datiem oktobrī ASV no Kanādas importēja gandrīz 4,6 miljonus barelu naftas dienā un 563 000 barelu no Meksikas. ASV vidējais dienas ražošanas apjoms šajā mēnesī bija gandrīz 13,5 miljoni barelu dienā.
Kanādas Tirdzniecības palātas izpildviceprezidents un sabiedriskās politikas nodaļas vadītājs Metjū Holmss sacīja, ka Trampa tarifi “vispirms apliks ar nodokli Ameriku”, kas izpaudīsies kā lielākas izmaksas.
“Tas ir zaudējums,” sacīja Holmss. “Mēs turpināsim strādāt kopā ar partneriem, lai parādītu prezidentam Trampam un amerikāņiem, ka tas nepadara dzīvi pieejamāku. Tas sadārdzina dzīvi un liek mūsu integrētajiem uzņēmumiem brukt.”
Taču Tramps neizrādīja bažas par to, ka ASV tirdzniecības partneru importa nodokļi negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku, lai gan daudzās ekonomiskajās analīzēs norādīts, ka cenu paaugstināšanās risks ir augsts.
“Mums nav vajadzīgi tādi produkti, kādi ir viņiem,” sacīja Tramps. “Mums ir visa nepieciešamā nafta. Mums ir visi vajadzīgie koki, t.i., kokmateriāli.”
Prezidents arī sacīja, ka Ķīna maksās tarifus par to, ka tā eksportē ķīmiskās vielas, ko izmanto fentanila ražošanai. Viņš jau iepriekš ir paziņojis par 10% tarifu, kas tiktu piemērots papildus citiem importa nodokļiem, kas tiktu uzlikti produktiem no Ķīnas.
Ceturtdienas pēcpusdienā naftas cenas bija aptuveni 73 ASV dolāri par barelu. Cenas 2022. gada jūnijā prezidenta Džo Baidena laikā strauji pieauga līdz vairāk nekā 120 ASV dolāriem par barelu, un šis periods sakrita ar kopējo inflāciju, kas sasniedza četru desmitgažu augstāko līmeni, kas veicināja plašāku sabiedrības neapmierinātību ar demokrātu administrāciju.
Saskaņā ar AAA datiem degvielas cenas Amerikas Savienotajās Valstīs vidēji ir 3,12 ASV dolāri par galonu, kas ir aptuveni tikpat, cik pirms gada.
Vēlāk ceturtdien Tramps piedraudēja ar lielākiem tarifiem valstīm, kas meklē alternatīvas ASV dolāram kā pasaules valūtas maiņas līdzeklim.
Prezidents iepriekš novembrī izteica tādus pašus draudus tā dēvētajai BRICS grupai, kurā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika, Ēģipte, Etiopija, Irāna un Apvienotie Arābu Emirāti.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ierosinājis, ka sankcijas pret viņa valsti un citām valstīm nozīmē, ka valstīm ir jāizstrādā dolāra aizstājējs.
“Mēs pieprasīsim no šīm šķietami naidīgajām valstīm apņemšanos, ka tās neveidos jaunu BRICS valstu valūtu, ne atbalstīs kādu citu valūtu, kas aizstātu vareno ASV dolāru, vai arī tām tiks piemēroti 100 % tarifi, un tām vajadzētu sagaidīt atvadas no pārdošanas brīnišķīgajā ASV ekonomikā,” Tramps rakstīja sociālajos medijos.