Investori, kuri meklē patvērumu no politiskās un ekonomiskās nestabilitātes, ko izraisījusi jaunā ASV administrācija, arvien vairāk pāriet uz zelta biržā tirgotajiem fondiem.
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā janvārī viņa radikālās politikas izmaiņas, tostarp tirdzniecības tarifi, komentāri, kuru mērķis ir anektēt Grenlandi, un viņa netradicionālā pieeja diplomātijai, lai mēģinātu izbeigt konfliktu Ukrainā, ir novedušas zelta cenas līdz secīgiem rekordiem.
Sākotnēji zelta biržā tirgoto fondu vai vērtspapīru grozu pieplūdumā, kas tirgojas kā akcijas, dominēja Eiropas investori, taču analītiķi saka, ka politikas apvērsums ir sācis vilināt pat ASV investorus, kuri vēsturiski ir devuši priekšroku akcijām.
Piektdien zelta cena sasniedza savu jaunāko rekordu – USD 3004,86 par unci, kas ir par 14% pieaugums kopš 2025. gada sākuma pēc 27% pieauguma 2024. gadā.
Tikmēr zelta turējumi Eiropā kotētajos biržas fondos ir palielinājušies par 46,7 metriskām tonnām, kas ir pieaugums par 3,6% līdz 1334,3 tonnām kopš 2025. gada sākuma, kas ir pretstatā laika posmam no 2021. līdz 2024. gadam, ko raksturoja liela aizplūšana, saskaņā ar Pasaules Zelta padomes (WGC) datiem.
Turpmāka ieplūde varētu sniegt atbalstu, tirgum virzoties tālāk pārpirktajā teritorijā.
“Ieguldītājiem, piemēram, īstas naudas pārvaldītājiem, īpaši tiem, kas atrodas Rietumos, bija nepieciešams pietiekami liels izaugsmes un akciju tirgus bailes, lai pārliecinātu viņus atgriezties pie zelta. To mēs redzam,” sacīja Saxo Bank preču stratēģijas vadītājs Ole Hansens.
“Kopš 2022. gada, kad Federālo rezervju sistēma sāka savu likmju paaugstināšanas ciklu, šie investori pameta zeltu, bet, tā kā pārējie tirgi tagad uzrāda ciešanu pazīmes un potenciālu vēl zemākām finansējuma likmēm nākotnē, viņi ir atgriezušies.”
ASV privātie investori ir kļuvuši piesardzīgi pret akciju tirgiem pēc pirmdien notikušās izpārdošanas, kad etalonindekss S&P 500 reģistrēja šī gada lielāko kritumu. Analītiķi saka, ka tas palielina pieprasījumu pēc zelta kā patvēruma no satricinājumiem.
Amerikas Savienotajās Valstīs zelta turējums ETF fondos ir palielinājies par 68,1 tonnu, kas ir pieaugums par 4,3% līdz 1649,8 tonnām šogad.
Saho Hansens sacīja, ka Trampa politika ir izraisījusi atkāpšanos no ASV akcijām, kas gadiem ilgi piesaistīja lielas investoru naudas summas, un ka zelts varētu būt ieguvējs vismaz īstermiņā.
Papildus investoru vadītajai plūsmai biržā tirgotos fondos privātie investori visā pasaulē ir izsalkuši pēc zelta. To cilvēku skaits, kuri pirmo reizi iegādājas zeltu BullionVault tiešsaistes tirgū, februārī uzlēca līdz augstākajam līmenim kopš 2021. gada maija, sacīja Londonā bāzētās BullionVault izpētes vadītājs Adrians Ešs.
Zelta investoru pieprasījums uzņēmumā BullionVault pārsniedza klientu peļņas gūšanu par 0,2 tonnām, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada jūnija, sacīja Ešs. Lai gan tas viss atbalsta tirgu, tomēr pat tas viss var nepalielināt zelta cenu, norāda analītiķi, ņemot vērā pazīmes, ka tirgus ir pārpirkts.
Lai noturētos virs 3000 USD par unci atzīmes, zeltam vajadzētu redzēt mazumtirdzniecības stieņu un monētu pieprasījumu Eiropā un Ziemeļamerikā, lai vēl vairāk palielinātos un/vai palielinātos centrālo banku pirkumi.