Es augu kristiešu ģimenē, tāpēc mana jaunavība tika uzskatīta burtiski par svētu. Tas bija mans visvērtīgākais īpašums, un pazaudēt to līdz kāzām tika uzskatīts par vislielāko kaunu un negodu, kas vien var notikt. Un es to visu ļoti ņēmu pie sirds. To ir grūti saprast, ja neesat auguši reliģiozā ģimenē. Un es gaidīju līdz kāzām, savādāk es to nožēlotu līdz pat savas dzīves galam. Mani vecāki dažus gadus līdz savām kāzām dzīvoja kopā, bet es…
Lasīt vairākEs pat viņu ne reizi nenoskūpstīju līdz pat kāzu dienai. Vai ir vajadzība saglabāt nevainību līdz kāzām?
