Dzīvē ir tādi brīži, kas uz visiem laikiem paliek mūsu atmiņā. Es, piemēram, lieliski atceros to brīdi, kad atnācu uz slimnīcu, lai pirmo reizi ieraudzītu savu jaundzimušo brālīti. Tāpat es ļoti spilgti atceros, kā saņēmu diplomu par saviem trim koledžā pavadītajiem gadiem.
Lai arī šos abus gadījumus var uzskatīt par atmiņā paliekošo, tie nobāl salīdzinājumā ar to, ko nācās pārdzīvot Masiantonio ģimenei, kad viņu mazā meitiņa, Džianna, satika Romas pāvestu Francisku Filadelfijā.
Reiz Masiantonio ģimenei piezvanījā kāds ļoti labs draugs, Donijs Aspers. Viņš strādā par FIB aģentu, un tajā dienā rūpējās par Romas pāvesta drošību. Viņš lika ģimenei apmeklēt pilsētas centru, un to viņi arī izdarīja.
Donijs ļoti vēlējās, lai viņa draugu mazā meitiņa satiktos ar Pāvestu. Abi vecāki ir pārliecināti katoļi, bet Džiannai tika diagnosticēta ārkārtīgi reta asins saslimšana un audzējs.
Viņi cerēja iegūt Pāvesta Franciska svētību Filadelfijas centrā, bet tā bija vien cerība…Pilsētas centrā sapulcējās milzīgs daudzums cilvēku, kuriem bija viens un tas pats mērķis. Vecāki nekādi nespēja izlemt iziet no mājas, jo Džiannas stāvoklis pūlī var pasliktināties.
Galu galā viņi pieņēma lēmumu un devās uz pilsētu. Kā tālāk izrādīsies, tas nebija velti…
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu