“Rododendru” plaukums vai posts: eksperti par Gobzema politisko nākotni

Pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā politiķis un Saeimas deputāts Aldis Gobzems (LuK) rīkoja izbraukuma protesta akcijas pret Covid-19 ierobežojumiem, viesojoties vairākās Latvijas pilsētās.

Pirmdien, 13. decembrī, notika “Rododendra” lielākais protests galvaspilsētā pie Rīgas pils, taču sabiedrība aizvadītos protestus vērtē dažādi. Ziņu medijs “Apollo.lv” sazinājās ar politologu Juri Rozenvaldu un sociālantropologu Klāvu Sedlenieku, kuri komentēja Gobzema “Rododendra” darbu un pauda viedokli par politiķa darbību.

Politologs Juris Rozenvalds ziņu medijam “Apollo.lv” norādīja, ka Gobzems varētu kļūt par premjeru demokrātiskā valstī, jo viņam tāda iespēja jau ir bijusi dota.

“Cita lieta par Gobzemu – cik citi politiķi ir gatavi sadarboties, kas ir ļoti būtisks faktors, ņemot vērā to, ka mums ir koalīcijas valdības,” skaidro Rozenvalds.

“Pie pašreizējās Latvijas vēlēšanu sistēmas citas pašlaik nav iespējamas – un visi tie stāsti, ka mēs iegūsim vairāk nekā 50% balsu… Redzams, kāda vērtība ir šiem apgalvojumiem. Bet viņam iespēja kļūt par premjeru ir,” stāsta politologs.

Rozenvalds norāda, ka acīm redzams, ka Gobzems darbojas provokatīvi. “Tas, ka viņu vairākas reizes aizturēja, uzskatu, ka tas bija tieši tas, ko viņš gribēja panākt – pievērst sev uzmanību.”

“Ja vēl pēc tam ir deputāti, kuri saka, ka nedrīkst pirkstu piedurt deputātiem. Redziet, visas šīs deputātu imunitātes tomēr vairāk vai mazāk tika radītas, kad radās epatāža no deputātu puses.

Acīmredzot, ja Gobzems pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus, tad, šķiet, uz kādu laiku viņu no tā var atturēt,” skaidro politologs.

Rozenvalds atzīst, ka pats vairāk sliecas piekrist policijas nostājai šajā jautājumā. “Kā tādos gadījumos mēdz teikt, ka “brīvība nav visatļautība”, jo vienmēr ir kaut kādas robežas. Ja sabiedrībā ir noteikta epidemioloģiskā kārtība, tad pienākums to ievērot attiecas uz visiem iedzīvotājiem.”

“Ir loģiski, ja tu pārkāp šo kārtību, tad pienāks klāt policists un eskortēs uz vietu, kur kādu laiku jutīsies nedroši,” min politologs.

“Bet, kā mēs pašlaik redzam, partijas “Likums un kārtība” reitingi krītas. Iespējams, ka tieši tāpēc Gobzems arī kļuvis tik aktīvs, kas to lai zina. Arī spīdošus rezultātus attiecībā uz sabiedrisko atbalstu viņš šobrīd negūst.

Ko tad īsti viņš grib? Kādu brīnumnūjiņu viņš piedāvā? Man būs diezgan grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Protams, izņemot apgalvojumus, ka kļūsim labāki un “izvedīsim Latviju saulītē”,” skaidro Rozenvalds.

Cilvēku skaits “Rododendrā” – daudz vai maz?

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks medijam “Apollo.lv” komentēja dalībnieku skaitu “Rododendra” protesta akcijā.

“No vienas puses tas ir ļoti relatīvs jautājums, vai pasākumā bija maz vai daudz cilvēku. Piemēram, Arnis Kaktiņš (pētījumu aģentūras SKDS direktors) teica, ka tas ir daudz, un savā ziņā es viņam piekrītu. Mums jau nav daudz tāda veida pasākumu, kur uz protestu sanāk tūkstotis un vairāk cilvēku,” pauž Sedlenieks.

Sociālantropologs min – ja salīdzinām pēdējā laika iespaidīgākos protestus, piemēram, vasaras nogalē notikušos, tad cilvēku iepriekšējos pasākumos bija nedaudz vairāk.

Kā iespaidīgāko protestu eksperts min 2009. gada 13. janvāra notikumus.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru