Pirms pāris dienām mans tēvocis man pajautāja: “Kāpēc tu neprecies?”

00Es viņam atbildēju: “Kad stabili nostāšos uz kājām, kad būs māja, labi ienākumi utt., tad arī apprecēšos” (un es to pateicu pašpārliecināti un lepni).

Uz to viņš man atbildēja:”Muļķi! Apprecies tagad, kamēr tev praktiski nekā nav! Visu pārējo sadzīvosiet kopā. Toties tu būsi pārliecināts, ka viņa apprecēja tevi tieši “TEVIS”dēļ. Bet, ja apprecēsies, vadoties stingri pēc sava plāna, tad pēc tam pajautā sev: “Kura sieviete gan tevi neprecētu? Jebkura! Pat nedomājot izskries pie tevis!

Bet, kad pazudīs tava nauda un viss, kas tev ir, vai varēsi būt pārliecināts, ka viņa nepazudīs kopā ar visu? Nepiedāvā savu naudu apmaiņā par viņu skaistumu. Skaistums ir zūdošs, nauda aiziet un atnāk, bet mīlestība paliek, ja to novērtē”.

Es aizdomājos…

AVOTS

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru