Lai pilnveidotu valsts drošības iestāžu regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 19.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā un ar tiem saistītos likumprojektus.
Likumprojekts paredz nostiprināt dienestu valsts drošības iestādēs kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē. Paredzēts arī noteikt dienesta tiesisko attiecību regulējumu, kas aizstāj darba tiesiskās attiecības, kā arī vienotus dienesta gaitas principus, kas stiprinātu drošības iestāžu kopumu Latvijā. Plānots noteikt, ka visās drošības iestādēs būs jānodrošina atbilstošs informācijas aizsardzības līmenis. Tāpat iecerēts pārveidot Drošības policiju par Nacionālās drošības dienestu.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai visām trim drošības iestādēm mūsu valstī – Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam un Drošības policijai jeb Nacionālās drošības dienestam – būtu vienāds regulējums. Plānots, ka turpmāk šis likums attieksies arī uz Nacionālās drošības dienestu un tā amatpersonām vairs nebūs saistošs iekšlietu sistēmas regulējums. Līdz ar to paredzēts, ka lielākās izmaiņas skars tieši Nacionālās drošības dienestu, deputātus iepriekš informēja Iekšlietu ministrijas pārstāvji.
Izmaiņas paredz noteikt dienesta vispārīgos noteikumus, kas būtiski ierobežo Darba likuma normu piemērošanu šāda dienesta attiecībās. Līdz ar grozījumiem tās būs piemērojamas tikai atsevišķos gadījumos.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu par dienesta gaitu valsts drošības iestādē. Šī nodaļa attieksies tikai uz dienesta amatpersonām un cita starpā noteiks regulējumu to pārcelšanai citā amatā jebkurā drošības iestādē, kā arī vienotus amatpersonu darbības rezultātu novērtēšanas principus un nosacījumus atstādināšanai no amata.
Vienlaikus paredzēts precizēt nosacījumu, ka drošības iestāžu iegūtā informācija izmantojama tikai izlūkošanai, pretizlūkošanai un kriminālprocesuālajai darbībai, kā arī personas pārbaudei pieejai valsts noslēpumam.
Valsts drošības iestāžu ekskluzīvā kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību to darbībā ievērot sevišķu slepenību un nodrošināt to pietiekamu neatkarību no politiskajām partijām, dažādām organizācijām, kustībām, pārējām valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām vai citām juridiskām un fiziskām personām, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.
Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā un ar to saistītajos piecos likumos vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāskata Saeimai.