Pēc desmit gadiem viņa atcerējās, ka viņai ir meita

Vaļa auga laukos, mamma, tētis, brālis, it kā viss kā cilvēkiem. Viņa sapņoja par lielo mīlestību, laulību, bērniem, bet mācības viņa atlika pēc tam.

Un tad pie viņiem atbrauca babas Ņuras mazdēls – students. Viņš ļoti iepatikās meitenei un viņa viņam ar. Puisi sauca Toļa un viņam jau bija 19 gadu. Īsāk sakot, notika, kas notika, Toļa apsolīja meitenei zelta kalnus un meitene viņam ticēja. Taču pienāca laiks un Toļa aizbrauca, bet Vaļa palika ciemā un vēl stāvoklī.

Veikt abortu bija par vēlu un Vaļa piedzemdēja meitenīti un atstāja viņu bērnu namā, parakstīja atteikumu un aizgāja. Sev viņa nolēma, ka tiks kaut nedaudz uz kājām, tad paņems meitenīti pie sevis. Taču gāja gadi. Vaļa dzīvoja uz pilnu klapi, par meitu aizmirsa pat domāt. Tam viņai nebija laika – tusiņi, bāri, kafejnīcas, vīrieši u.tt. pienāca laiks un Vaļa satika savu īsto vīrieti, apprecējās, taču bērnu viņiem nebija.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu 

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru