Mācieties no šī puisēna! Iepazīstieties ar šo interesanto stāstu!
Pie mums uz klīniku atveda mazu bērniņu, lai salabotu viņam zobiņu. Visiem ir zināms, kā zobārsta krēslā uzvedas bērni. Zobārsts, iekšēji pie sevis noskaitot lūgšanu, smagi nopūtās un ķērās klāt darbiem.
Pēc anestēzijas potes, zobārsts sāka likt visus nepieciešamos instrumentus uz galda. Uz kādu brīdi viņš nepievērsa uzmanību bērnam. Kad es uz viņu atkārtoti palūkojos, biju mēms. Bērns gulēja krēslā bez samaņas. Es sapratu – anafilaktiskais šoks. Tas ir pats trakākais, kas var notikt.
Medmāsa krita tādā panikā, ka nācās izdzīt viņu laukā no kabineta. Dakters sāka darīt visu, kas bija viņa spēkos – kliegt un saukt pēc palīdzības. Kolēģi steigšus skrēja pie manis, kamēr viņu pacienti palika savos krēslos ar atvērtām mutēm. Visa klīnika steigšus tika sacelta kājām gaisā. Daudzi pa skrējienam zvanīja neatliekamai medicīniskai palīdzībai. Bet mēs gatavojāmies sniegt pirmo palīdzību, lai bērns izdzīvotu līdz brīdim, kamēr ierodas mediķi.
Tas viss ilga vien pāris sekundes, bet bija sajūta, ka tā ir mūžība. Nervi tika ne pa jokam pabojāti. Taču brīdī, kas es pārliecos pāri šim bērnam, kas pilnīgi ne uz ko nereaģēja, viņš mazliet nočāpstināja ar lūpām, iekrācās un pa sapņiem sāka smaidīt. Sagaidīt var jebko, bet tikai ne to, kā mazs bērns no zobu sāpēm aizmigs zobārsta krēslā, kad viņš tika sašpricēts un jau sabiedēts no zobārsta.