Un es vienmēr saku, ka ar pirmo ir visgrūtāk.
Man nekad nav bijis tāds šoks, mani nekad nav tik ļoti pārpildījušas emocijas, un man nekad nav tik ļoti trūcis miega. Jā, trīs – tas ir grūti. Bet, kad tu pirmo reizi kļūsti par mammu – tas ir kā tornado, kas tevi nogāž no kājām. Tās dienas bija visgrūtākās.
Bet vēl es zinu, lūk, ko: tās dienas, kad tu jūties tā, it kā tev būtu paģiras un kāds tev būtu iespēris pa kājstarpi, nav ilgas. Tu vari apskaut bērnu, viņš var gulēt ar tevi, jums var būt grafiks, un var arī nebūt, un nekas slikts nenotiks.
Reizēm tu paspēsi ieiet dušā, reizēm tu smirdēsi kā orangutāns, kas sev no matiem velk ārā utis. Reizēm tu jutīsies svētīta, bet reizēm tu sevi ienīdīsi par visām tām grūtībām, jo tu vienkārši gribēji bērnu. Bet tas viss ir normāli, neviens tevi nepadara par sliktu mammu.
Nolīgt aukli, iemigt, piespēlēt bērnu savam vīram gluži kā futbola bumbu, vai arī vienkārši nolikt mazuli gultiņā, tikai, lai minūtīti atpūstos – tas ir normāli. Ir svarīga tava psihiskā veselība. Ir svarīga tava labsajūta. Tu tomēr esi personība. Tev nav sevi jāizsmeļ, lai būtu laba mamma. Tu nedrīksti sevi pazaudēt.
Neviens katru dienu nekārto māju. Neviens nemīlējas katru dienu. Neviens ar visu netiek galā. Mēs visi pieļaujam kļūdas.
Man ir bijis ķeizargrieziens, ļoti grūti, un dabīgās dzemdības – arī grūti. Es baroju ar maisījumu, baroju ar krūti, un vēl kāds donors baroja manus bērnus – un tas viss ir grūti. Tas viss ir lieliski, bet tik un tā mani bērni dažreiz kašķējas un rīko histērijas, un ēd no grīdas. Visi trīs. Nešausti sevi.
Es nekad neesmu strīdējusies ar vīru tik bieži, kā tagad. Bet viss būs labi, es apsolu.
Tā kā es nezinu, kā es tieku galā ar trīs, un es nezinu, kā jūs tiekat galā ar vienu, bet fakts ir tāds, ka mēs tiekam galā”.
avots: soulpost.ru