21 gadus vecā Džoja Arčila no Filipīnām piecus garus gadus cīnījās ar vēzi. Audzējs bija tik liels, ka vairāk atgādināja svarcēlāja roku.
- gadā viņa ievēroja nelielu pumpiņu uz kreisās rokas, ko līdzīgu oda kodumam.
Pakāpeniski audzējs sāka palielināties.
Tad arī viņai uzstādīja diagnozi – Ewinga sarkoma. Tas ir audzējs, kas atstāj ietekmi uz kauliem.
Tad Džoijai bija vien 16 gadi.
- gadā ārsti veica operāciju, lai audzēju izgrieztu, pēc ārstu sacītā, tas vairs neradīs problēmas.
Pēc gada slimība atgriezās ar jaunu spēku, meitene bija spiesta iziet 17 ķīmijterapijas kursus.
Vairāk viņa nespēja izturēt. Pamazām spēki izsīka, bet audzējs kļuva lielāks un lielāks.
Arčila izmēģināja visus zināmos veidus, lai glābtu roku.
Viņa pat mainīja savus ēšanas paradumus un uzturā lietoja tikai dārzeņus un augļus.
Bet tas diemžēl nedeva rezultātus.
Tāpēc Džoija izlēma par labu rokas amputācijai, lai pilnībā uzveiktu slimību.
Tagad viņa nenožēlo savu lēmumu, ka izlēma operēt, jo, neskatoties un zaudēto roku, meitene spēja saglābt savu dzīvību.
Ģimenes un draugu atbalsts viņai toreiz lika nenolaist rokas.
Tāpat arī viņa stāsta, ka labie vārdi un smaidi no citiem bērniem slimnīcā deva viņai spēku cīnīties tālāk.
Kaut arī viņai nav rokas, Džoija dzīvo ar smaidu sejā.
Šis stāsts pierāda, ka mūsu problēmas ir tikai sīkums un nav tik briesmīgas kā pārbaudījums, kuru nācās pārciest šai meitenei.