Katrai mammai, kurai ir dēls. Kādu dienu viņš aizies no jums pie Daces, Sofijas vai Gitas. Veltījums mammām, kuras pavada savus dēlus lielajā dzīvē

Jūs saprotiet – viņš aiziet, aiziet…. Neaizcērtot durvis sirdīs, neaizejot nekurienē un ne tāpēc, ka ienīst. Viņā aiziet pie VIŅAS, pie tās, kura būs viņam līdzās, kura sakārtos viņa kaklasaiti, kura taisīs viņam brokastis. Jums nāksies ar to samierināties – dēls ir aizgājis dzīvē.

Netraucējiet. Neklauvējiet pie viņa durvīm katru dienu, nepārbaudiet, kā VIŅA gatavo viņam brokastis, pusdienas, vakariņas, nepārmetiet VIŅAI, ja meitenei kaut kas pagaidām nesanāk, jo viņai nav pieredzes. VIŅA ir tāda, kāda viņa ir un jūsu dēls viņu mīl. Tāpēc iemīliet VIŅU tāpat, kā viņu mīl jūsu bērns.

Atcerieties:

  1. Jūsu dēls joprojām ir ar jums. Bet viņam ir iesācies jauns dzīves posms. Viņam ir jāstrādā, jāaudzina bērni, jārūpējas par ģimeni.
  2. Starp jums vienmēr neredzamā līmenī saglabājas cieša saikne, kuru nekas nespēj saraut. Viņš ir blakus, viņš ir blakus vienmēr, lai arī dzīvo citā dzīvoklī, pilsētā vai valstī.
  3. Jūsu mēģinājums viņu atgriezt, izdarīt tā, lai viņš nāktu katru dienu, palīdzētu, prasītu, kā jūs jūtaties ir jūsu egoisma izpausme. Jūs variet sagraut savam puisēnam dzīvi, pati to nemaz neapzinoties.
  4. Jums ir ļoti daudz neiztērētas mīlestības. Jūs to taupījāt dēlam. Bet viņš ir ar VIŅU. Priecājieties par to, ka viņš ir laimīgs un novirziet savu mīlestību citur – pamestiem bērniem, savam vaļaspriekam, cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs jūsu atbalsts.

Dēls vienmēr ir cienījis un cienīs jūsu spēku, labestību un gudrību. Nepieviliet viņa cerības. Nepārvērtieties par neapmierinātu, ļaunu veču, kura pieprasa ūdens glāzi katru dienu. Tas ir ne tikai muļķīgi, bet pašnāvnieciski jums pašai un nāvējoši jūsu dēlam. Atļaujiet sev un savam dēlam būt laimīgiem.

Padalieties ar šo rakstu ar saviem draugiem!

avots

Iesaki šo rakstu citiem!

COMMENTS

Pievienot komentāru